Šodien visādas smukās gaismiņas un mākoņu dejas. Ejam no Puymorens pārejas uz Coume d’ Or virsotni (2826m).
Atpakaļ pa citu taciņu, kas izrādījās mazliet jautrāka, bet ieleja – interesantāka.
Kategorijas
Coume d’Or
Kategorijas
Pic de Madres
Viss ir vienkārši, jāpaspēj pastaigāt pirms lietus.
No Odeillo de Real kāpjam Madres virsotnē (2469m). Esam te jau bijuši iepriekš, tikai no citas puses.
Ļoti feina taciņa, sākumā pa mežu, pēc tam tipiskā taciņa cauri citīzu un rododendru laukiem ( nav jau gan ziedēšanas laiks). Satiekam daudz govju, dažas labprāt dod ceļu, dažas ne visai. Ragi visām nopietni, lielie zvani arī kaklā.
Šur tur parādās nopietni mākoņi, šur, tur tie lien pa visām spraugām. Virsotnē skatus nozaga tikai uz vienu pusi. Kad esam augšā, parādās grifu bari, tie planē ļoti lēni un ļoti tuvu. Nemaz nav omulīgi.
Ar mākoņiem izdodas veiksmīgi “samainīties”, tie mūs īsti nepatraucē. Un lietus uznāk tikai tad, kad esam jau “mājās”.
Kategorijas
Matemales ezers
Šorīt lietu nesolīja, vispirms bija varavīksne tālumā, tad aizvien tuvāk un beidzot, jau nolija arī lietus 🙂 .
Braucam apstaigāt apkārt Matemale-s ezeram. Mazliet tālāk ir Matemale-s ciematiņš, reklāma stāsta, ka tur ielās ir 2 fotogrāfu fotoizstāde, aizstaigājam arī to apskatīt. Fotogrāfijās ir visās ieliņās.
Dažkārt mazo miestu baznīcas ir atvērtas, izdodas arī tur ieskatīties.
Atpakaļceļā apstājāmies apskatīt Llagonne-s ciematu. Tur daļēji ir saglabājies signalizēšanas tornis. Pārējie tuvējās apkārtnes torņi vairs neesot dzīvi. Baznīciņa no ārpuses ļoti vienkārša, iekšpusē, kura pašreiz tiek restaurēta, ir pārsteidzoši grezna. Daudz koka figūru.
Kategorijas
Kārlītis (pic du Carlit)
Svētdienai sola labu laiku un ne pārāk lielu vēju, tad nu nolemjam kāpt Pic du Carlit (2921 m, tuvumā tas ir augstākais kalns). Mēģinām nenobīties no iespējamā cilvēku skaita, jo ir svētdiena un rajons gana populārs. Līdz takas sākumpunktam paši aizbraukt nevaram, jābrauc ar busu un mašīna ir jāatstāj zemāk stāvvietā. Ceļš ir ļoti šaurs, ir tikai dažas vietas, kurās pretim braucošie autobusi var samainīties. Šoferis mazliet izdzenā govis, kurām nemaz nešķiet laba doma iet nost no ceļa. Taka sākas pie Lac des Bouillouses (ezers ar aizsprostu, lielākais no šodienas ezeriem).
Ejam ezeru taku (nezinu, cik to ezeru pavisam bija) un tad vienā brīdī ejam uzkāpt Pic du Carlit. Iznāk diezgan stāvs kāpiens, pa vidu paņemam dažas pauzītes. Daļā takas rāpjamies ar visām 4-ām. Virsotnē ir padaudz cilvēku, gandrīz jāstāv rindā uz bildi pie krusta 🙂
Uz leju gabals ir jākāpj pa citu ceļu, jo uz takas īsti nevar samainīties. Pēc tam jau viss ir vienkārši, atkal noķērām ezeru taku. Lejā atkal jābrauc ar busu.
Kaut kā neiznāca pavisam viegls tas pasākums, bet ļoti skaists gājiens, ar skatiem uz visai lielu apkārtni.
Kategorijas
Pobla de Lillet
Sestdien tā kā pārbraukšanas diena no spāņu Katalonijas uz franču Kataloniju. Bet gluži atpūtas diena nesanāca.
Kā jau sestdienā, riteņbraucēji spieto visos ceļos 😀.
Vispirms apskatām Monestir de Santa Maria de Lillet.
Tad braucam uz Pobla de Lillet. Tur ir Gaudi veidots dārzs ( Jardins Artigas), esot bijis pamests kādu laiku, bet tagad to pamazām atjauno. Ne gluži visas figūras vairs ir Gaudi veidotas.
Vēl pa ceļam mums iegadījās Fonts del Llobregat. Avoti no malām caur akmeņiem ietek upītē, veidojot ūdenskritumus, kuri uzrodas kkur kalnam pa vidu. Tālāk uzkāpjam uz Castellar de n’ Hug pilsētiņu.
Tad gan pa kalnu ceļiem uz Francijas “māju” Font Romeu slēpošanas kūrortpilsētā.