Laiks no rīta ir nomācies, tāpēc braucam atkal uz Spāniju. Kā parasti Bielsas tuneļa Spānijas galā mūs sagaida zilas debesis un saule. Braucam līdz Escalonai, tad nogriežamies uz rietumiem un braucam uz Aņisklo (Anisclo) kanjonu. Pa kanjonu braucam kādus 10km pa ļoti šauru un līkumotu ceļu – pa kreisi stāva klinšu siena, pa labi aizā tek skaistā upe (Rio Bellos). Ar grūtībām izmaināmies ar dažām pretī braucošajām mašīnām (aizbraukuši līdz galam atklājam, ka patiesībā pretējā virzienā braukt nedrīkst). Noliekam auto un tālāk ejam pa kanjonu ar kājām. Laiks ir karsts, labi ka taka pārsvarā iet pa biezu mežu un saule mums tiek klāt reti. Upe ir pilna krācēm un ūdenskritumiem. Visu laiku ejam gar stāvām klinšu sienām. Pēc četrām stundām nokļūstam līdz aizas galam un ieraugam skaistus kalnus (cirku). Varētu pa kādām pāris stundām tikt augšā. Bet laika un spēka vairs nav. Pēc īsas svārstīšanās dodamies atpakaļ. Pie mašīnas tiekam ap septiņiem vakarā – esam gājuši astoņas stundas.
Atpakaļ braucam pa citu ceļu. Tas līku loču iet kalnā. Ļoti skaists skats uz apkārtējiem kalniem, vairākas reizes apstājamies un fotografējam. Tad braucam atpakaļ uz Franciju. Izbraucot cauri Bielsas tunelim nokļūstam atpakaļ Francijas klimatā – ir pamatīga migla.