Sestdienas rītā no Otaru caur Saporo pārceļamies uz Tomakomai. Ar takšiem gar Shikotsu ezeru braucam pakāpties Eniwa kalnā. Mežaina, akmeņa, brīžiem aizbirusi taciņa, bet virves vēl turas un noder arī. Vēlāk takas sākumā izlasu, ka šo taku ne visai kopj, un vispār – paši vainīgi, ka tur ejat un kāpjat (satikām gan arī vēl citus kāpējus). Garākais virvju posms ir ar norādītu virzienu – virves uzkāpšanai un virves nokāpšanai. Ik pa brīžam feini skati uz ezeru. Blakus ielejā kaut kas sērveidīgs burbuļo un kūp. Sajūtama arī sēra smaka.
Atpakaļceļš pa to pašu taciņu. Īsti viegli jau nebija. Gaidot takšus atpakaļceļam, paspējam arī salīt.
Atpakaļ braucam jau pa tumsiņu. Šoferis brīžiem brauc gandrīz slalomā- jāuzmanās no stirnām. Tās tur ir vairumā un dažkārt staigā arī pa ceļu.
Tālākais atpakaļceļš ir gar ezeru mēness un lukturīšu gaismā. Paspējam uz pēdējo vilcienu, pirms tam vēl iepērkam automātā ūdeņus, jo šī atkal ir īpaši darsta diena.