Ceļamies 7.30. Braucam uz pieturvietu ceļa līkumā aiz Piau Egaly krustojuma. Gandrīz visas vietas stāvvietā jau ir aizņemtas. Tomēr vietiņu atrodam un 9.30 sākam iet gar nelielu kalnu upīti. Sākumā pa mežu, pēc stundas sākas ganības. Vēl pēc stundas nokļūstam pie ļoti stāvas nogāzes – tur sākas sniegs. Panākam tur mūsu stāvvietas kaimiņus un vēl vienu pāri. Visi domājam – iet tālāk vai neiet. Mūsu kaimiņi sāk brist pa sniegu, pēc brīža arī mēs. Trešais pāris izlemj doties lejā. Mēs apdzenam konkurentus un pa dziļu sniegu uzbrienam līdz kalnu mājai (Refuge de Barroude). Pēc tam tādā pašā veidā uz Bielsas pāreju un tālāk uz virsotni Sum de Barroude.
Virsotnē atpūšamies un dodamies lejā pa biezo sniegu. Izmēģinu skriet lieliem soļiem un arī šļūkt uz kājām. Aizraujoši, bet laikam ne visai saprātīgi 🙁
Satiekam kalnu kazas – kazu un kazlēnu. Tās ir bailīgas, bet dažas fotogrāfijas izdodas uzņemt. Pa ceļam aprunājamies ar mūsu stāvvietas kaimiņiem. Vīrietis ir no Nīderlandes, sieviete ir spāniete. Viņi arī Pirenejos ir ne pirmo reizi.
Pēc iešanas pa sniegu mums abiem zābaki iekšā pilnīgi slapji (zeķes izgriežam – bet daudz labāk no tā nepaliek). Stāvvietā pie mašīnas esam pirms sešiem pēc 8 stundām ceļā.
St. Lary Soulan veikalā nopērkam getras – biezajā sniegā bez tām ir grūti iztikt.