Pārgājieni Japānā.
Yotei
Ir plāns uzkāpt Yotei. To sauc par Hokaido Fudži. Tas ir krietni zemāks, bet līdzīgas formas.
Iepriekšējā dienā ir ienākušās ziņas, ka Hokaido ZA pussalā lācis ir aizstiepis kādu kalnā kāpēju.
Mums ir cits rajons, apbruņojamies ar 1 pret- lāču baloniņu un 1 zvaniņu. Gandrīz visi kalnos staigā ar zvaniņiem.
No rīta ar taksi un busu braucam apkārt kalnam, lai kāptu no otras puses, bet lejā nonāktu Hirafu.
No Kyogoku līdz takas sākumam neviens mūs negrib aizvest, ejam apm. 5 km kājām. Tad sākam kāpt pa mežainu, stāvu, reizēm dubļainu taciņu. Ik pa brīdim jāpalaiž garām lejā nācēji, arī kāda skolnieku klase.
Ir ļoti karsta diena, vēsums ir vienīgi augšā. Virsotnes vietā ir krāteris, zaļi apaudzis.






Lejā ejam pa Hirafu taciņu, kurā ir mazliet garāka un lēzanāka. No takas gala vēl apm. 6 km līdz naktsmītnei. Kopā iznāca apm 25 km un 2000 augstuma metri.
Asahidake virsotne
Trešdien atkal braucam uz Daisetsuzan parku, tikai uz citu ieleju, uzkâpt Asahi-dake (2290m)- Hokaido augstākajā virsotnē. Dienā iet 3 busi, braucam ar pirmo, lai atgrieztos ar pēdējo. Tik un tā neiznāk laika iziet paredzēto līkumiņu, bet uzkāpt paspēsim.
Autobuss ir pilns, ejā vēl ir arī atlokāmi sēdekļi- katrā rindā var sēdēt 5 cilvēki. Ja kādam no aizmugures ir jātiek ārā, visi ceļas augā, noliec sēdekļus, izkāpj, lai palaistu, un tad viss tas pats ačgârnā secībā.
Mazliet varam pacelties arī ar vagoniņu, tad īsa instruktāža un varam iet. Parkā var staigāt arī vairākas dienas, ir pat dažas kalnu būdas, kurās var pārgulët (tajā, kuru redzēju, bija jumts virs galvas un daži soli). Ir problēma, ka nevar dabūt ūdeni. Tualete arī ir jānes līdzi.
Mēs uzkāpām līdz virsotnei, kāpiens ir diezgan stāvs pa vulkāniskiem iežiem. Skati no augšas- feini.






Pagāju vēl mazliet sānu taciņu, cik nu bija laika.
Kurodake virsotne
Otrdien braucam uz Daisetsuzan nacionālo parku. No mûsu miesta ir jābrauc apm. 2 stundas. Tālāk izklaidējamies, braucot ar pacēlāju-vagoniņu un pavisam lēnu krēslu pacēlāju.
Pa meža taciņu ejam uzmest aci ūdenskritumam, izskatās, ka tam ir maz ūdens pašreiz, tas ir diezgan patālu. Tad vēl atliek laiks uzkāpt Kurodake kalnā ( 1984m), jākāpj kādi 500 augstuma metri.






Visu paspējam 🙂, un ar busu atgriežamies Asahikawa.
Gar veco dzelzceļu
Pirmdien dodamies uz Hokaido vidieni, pārbrauciens ar 4 vilcieniem, tad ar taksi līdz ieplānotā gājiena sākumpunktam.
Ejam gar upi pa bijušo dzelzceļu, tagadējo veloceļu. Nav gluži Taisnais 🙂. Jo tālāk ejam, jo skaidrāk (un skaudrāk) saprotam, ka te nekāda iešana nav paredzēta. Vairākās vietās taka ir aizšķērsota. Kad esam jau pāri pusei, saņemam kārtējo nepārprotamo norādi – tunelis ir aizšķērsots ar sētu, kurai pāri tikt nekādi nav iespējams. Atrodam tomēr apkārtceļu – pārdesmit metru gājiens (sprauciens?) cauri visādai florai un pa blakus tuneli (kuru no galvenās takas neredz) tiekam tālāk.






Vakarā esam Asahikawa-ā.