Reinjona ir viens no Francijas aizjūras departamentiem – vulkāniska sala Indijas okeānā nepilnus 700km uz austrumiem no Madagaskaras. Aizlidot var ar tiešo reisu no Parīzes. Vīzas nav vajadzīgas, valūta – eiro, telefonu tarifi kā pārējā ES. Ir divas galvenās valodas – franču un kreolu. Tomēr var iztikt arī ar angļu valodu un zīmēm.
Sala ir apmēram Sāmsalas lielumā (63 * 45 km), bet augstākā virsotne ir virs 3km. Stāvās krasta kraujas tādā pašā veidā turpinās arī zem ūdens un jau pāris km no krasta okeāna dziļums dažās vietās pārsniedz kilometru.
Sala no gaisa izskatās nedaudz pēc kartupeļa. Gar okeānu ir plāna zaļa josliņa (miza?), bet ziemeļrietumos un dienvidaustrumos – divas pumpas. Ziemeļrietumos trīs vulkānisko cirku (Mafate, Silaos un Salazī) ieskāvumā atrodas salas augstākā virsotne Piton des Neiges (sniegotā virsotne). Dienvidaustrumos – joprojām ik pa brīdim (arī mūsu viesošanās laikā) aktīvais vulkāns Piton de la Fournaise, no kura izvirdumu laikā lavas straumes plūst uz dienvidaustrumiem uz okeānu.
Reinjonā mēs uzturamies 12 pilnas plus 2 nepilnas dienas (ielidojam 28. septembrī, lidojam prom 11. oktobrī). Rezervējam 3 naktsmītnes – 3 naktis salas ZR daļā (Ti Kaz Bonheur), tad 7 naktis DR (Le Longani) un visbeidzot 3 naktis ZA (Le Tuit Tuit). Otrā naktsmītne atrodas vietā, no kuras ir ērti piebraukt gan Reinjonas cirkiem (un augstākajai virsotnei), gan vulkānam.
Bijām iepriekš rezervējuši un lidostā paņēmām Dusteri (priekšpiedziņas) un visumā darbojāmies pēc līdzīga principa – dienas laikā ejam vienu (dažreiz pāris mazākus) maršrutus, kurus izvēlamies vai nu atkarībā no naktsmītnes novietojuma, vai arī pieskaņojam braucienam no vienas naktsmītnes uz otru. Izņēmums ir tikai gājiens uz Piton des Neiges, kam veltām divas dienas (ar nakšņošanu kalnu mājā).