Šodien braucam uz mūsu trešo (un pēdējo) naktsmītni – Le Tuit-Tuit. Jānobrauc apmēram 120km – gar okeānu no Reinjonas DR līdz ZA. Salas dienvidaustrumos ir plata josla, pa kuru Piton de la Fournaise aktivitāšu periodā lava plūst uz okeānu. Nosaukumi kartē arī atbilstoši – Tunnel de lave (lavas tunelis), Brule (izdegums) de Takamaka, Cratere de 1986, Chemin (ceļš) des laves utml.
Vulkāns aktivizējas apmēram reizi gadā. Dažreiz gadās, ka izvirdums ir nopietns un lava aiztek līdz okeānam, nopostot ceļu, kas iet apkārt salai, vai arī trāpa kādam ciematam. Pēdējo reizi lava tika līdz okeānam 2007. gadā. Pašreiz tur lava jau ir daļēji apaugusi ar ķērpi, vietām jau ieviesušās nelielas papardes.
Pastaigājam nedaudz pa lavas laukiem un apskatāmies, kā izskatās lavas un okeāna satikšanās vieta. Pēc tam pabraucam nedaudz uz priekšu un iegriežamies Anse des Cascades (ūdenskritumu līcis) okeāna krastā. Te ir ne tikai ūdenskritumi, bet arī skaista palmu birzs.
Vēlāk dodamies gar okeānu tālāk uz ziemeļiem un apstājamies apskatīt Notre Dame des Laves (Lavas Svētās jaunavas) baznīcu, ko 1977. gadā gandrīz iznīcināja lavas straume. No karstuma baznīcā izcēlās ugunsgrēks, tomēr tā pilnībā nopostīta netika. Tūristi šodien var apskatīt gan baznīcu, gan lavas laukus visapkārt.
