Pireneji – nulles meridiāns

 
KML-LogoFullscreen-LogoQR-code-logoGeoJSON-LogoGeoRSS-LogoWikitude-Logo
Pireneji - gmt

karte lādējas - lūdzu uzgaidiet...

Pont d’Espagne: 42.872879, -0.109400
Pic de Gela: 42.728114, 0.096485
Pic de Madamete: 42.895288, 0.105693
Los Mallos de Riglos: 42.347774, -0.727121
Pic de Leviste: 42.968545, 0.007132
Ardiden ezeri: 42.878117, -0.046023
Pic du Midi: 42.908283, 0.144966
Tailons: 42.712836, -0.050086
Cirque de Gavarnie: 42.735041, -0.010827
Le Pic des Quatre Termes: 42.910156, 0.171279
Luz-Saint-Sauveur: 42.869454, -0.002081
Bastampe ezers: 42.858185, -0.015040

Šis ceļojums atšķīrās no iepriekšējiem ar to, ka mēs bijām četri, un lidmašīnas vietā izmantojām auto. Mūsu parastajai kompānijai pievienojās Benita un Imants no Grobiņas. Uz Pirenejiem braucām 3 dienas, atpakaļ – 2. Bijām 2 šoferi, tāpēc pa Francijas un Vācijas autostrādēm atceļā dienā nobraucām 1800km.

Mūsu bāzes vieta šoreiz bija Luz-Saint-Sauveur – pilsēta uz nulles meridiāna. Naktsmītne, kā izrādījās, atrodas rietumu puslodē. Savukārt vietējā pils (uz kuru gājām ekskursijā) – austrumu puslodē. Grinviča kaut kāda 🙂

Pic des Quatre Termes

Ceļojumu uzsākām 2011.g. 16. jūlijā 4. no rīta, atgriezāmies Grobiņā 1. augustā īsi pēc pusnakts.

Bildes Bildes Fotografēja Ilze un Imants.

Pirmā diena. Grobiņa – Drēzdene

Izbraucam no Grobiņas četros no rīta. Vēl ir tumšs, pilnmēness. Braucam caur Priekuli, Lietuvā (Skodā) esam pirms pieciem. Priecājamies par skaisto saullēktu, kurš kliedē rīta miglu. Polijā ieraucam pusdeviņos. Spīd saule.

Polijā ik pa brīdim ceļu remonti. Varšavā to dēļ nedaudz novirzāmies no pareizā ceļa (tomtoms apjūk). 12os (pēc Polijas laika) esam no Varšavas ārā. No Varšavas uz Vroclavu ir gandrīz nepārtraukts ceļa remonts. Braucam ar vidējo ātrumu 50 km/h. Pēc Vroclavas tiekam uz nesen uzbūvētas autostrādes – par to braucam līdz savam pirmās dienas mērķim – Etap hotelim netālu no Drēzdenes.

Vācijā iebraucam 19:05. Vācu policisti pārbauda dokumentus un salīdzina šasijas numuru. Laikam izskatāmies aizdomīgi.

Otrā diena. Cascades du Herisson

No rīta izbraucam pēc sešiem un pa autobāni braucam uz Francijas pusi. Iekuļamies atkal ceļa remontā. Kādus 50 km ātrās braukšanas vietā kustamies gliemeža ātrumā. Tomēr no grafika zaudējam tikai kādu stundu. Jau drīz pēc izbraukšanas sākas lietus, tas pavada mūs gandrīz visu braucienu. Tikai Francijā laiks sāk skaidroties un pie savas otrās naktsmītnes Auberge du Herisson (Ežu māja) piebraucam saulei spīdot. Pārģērbjamies un dodamies skatīties Ežu upītes septiņus ūdenskritumus. Taka mūs ved kādus 250m uz leju gar visiem ūdenskritumiem, pēc tam nākam to pašu ceļu atpakaļ. Dienu pabeidzam ar vakariņām naktsmītnes restorānā. Ļoti gribas gulēt…

Vēl bildes Vēl bildes

Trešā diena. Mijo tilts un Albi

Turpinām braucienu uz Pirenejiem. Braucam gar Klermon-Ferānu (Clermont Ferrand) un Tulūzu uz Mijo tiltu (le Viaduc de Millau). Šī vanšu tilta lielākais balsts ir 343 metru augsts (augstākais tilta balsts pasaulē), mašīnas pa tiltu brauc 270 augstumā virs Tarnas upes. Pirms tilta ir liela autostāvvieta speciāli tiem daudzajiem tūristiem, kuri grib tiltu apskatīt (lai nokļūtu stāvvietā ir gan jāsamaksā neliela naudiņa, jo autostrādes posms pie tilta ir maksas).

No autostāvvietas pa platu taku kopā ar citiem gribētājiem uzkāpjam nelielā pakalnā, no kura virsotnes tiltu var apskatīt pēc sirds patikas.

Pēc tilta apskates braucam apskatīties Albi pilsētu. Pilsētas centrā atrodas slavenā Albi katedrāle (lielākā ķieģeļu katedrāle Eiropā). Apskatām katedrāli, pie tās esošo dārzu un skaistos akmens tiltus pār to pašu Tarnas upi.

Tālāk braucam uz Lucu. Savu naktsmītni atrodam tikai pēc apvaicāšanās vietējā kafejnīcā. Durvis ir atslēgtas un atslēga durvju iekšpusē. Mūsu rīcībā ir dzīvojamā istaba kopā ar virtuvi, guļamistaba vecākiem, atsevišķa niša ar vēl divām gultām, vannasistaba, tualete un balkons.

Vēl bildes Vēl bildes

Ceturtā diena. Bastampe ezers

No rīta kalnos staigā mākoņi – nav īsti skaidrs, kāds būs laiks. Šodienas maršruts sākas netālu no mūsu mītnes pilsētiņas Lucas (Luz St Sauveur). Izbraucot no Lucas pārbraucam iespaidīgajam Napoleona tiltam un pa kalnu ceļu uzbraucam kādus pāris kilometrus līdz takas sākumam. Dodamies augšā pa skaistu mežu uz Bastampe ezeru (lac de Bastampe 2019m, nogājām 15km, augstumu starpība 1000m). Brīžiem spīd saule, paspējam sabildēt dažus skaistus skatus. Pēc tam ik pa brīdim nokļūstam slapjos mākoņos, vēlāk līst arvien vairāk. Pie ezera pūš auksts vējš. Ezeru un maršruta aprakstā jau redzēto saliņu ar kokiem tomēr saskatīt var.

Esam diezgan slapji un nosaluši, tāpēc dodamies atpakaļ lejā. Kad jau tuvojamies stāvvietai, laiks sāk pamazām skaidroties un pa brīžam spīd saule. Labi arī tā.

Vakarā staigājam pa Lucas centru, iepērkam šādus tādus gardumus. Atgriezušies no pastaigas ķeram internetu. Numurā nav – ārā aiz durvīm ir. Labi arī tā.

Vēl bildes Vēl bildes Treks

Piektā diena. Quatre Termes virsotne

Braucam uz Turmalē pāreju (Col de Tourmalet), četrus kilometrus aiz tās atstājam tukšā stāvvietā (slēpošanas kūrorts vasarā) auto. Netālu no stāvvietas ganās lamu bars.

Uz mūsu ceļa mērķi – 2724m augsto Quatre Termes virsotni (Le Pic des Quatre Termes) ejam pa slēpošanas trasi (otrādā virzienā, nekā to parasti dara slēpotāji). Uzkāpuši kādu pusi no augstuma nogriežamies uz stāvu taku klinšu bluķiem nosētā nogāzē. Tur kāpšana nesokas tik raiti, nākas krietni nopūlēties, lai tiktu 2660 metrus augstajā pārejā. No pārejas var redzēt, ka mūsu ieplānotā virsotne ir daļēji mākoņos, bet tas, kas nav mākoņos ir stāvs klinšu bluķu konuss. Sākumā izdomājam, ka tas nebūs pa spēkam un uzkāpjam nedaudz zemākā virsotnē pārejai otrā pusē. No virsotnes paveras fantastisks skats uz kalniem un ielejām ar daudziem skaistiem ezeriem.

Tālāk nolemjam gar Quatre Termes virsotni doties tālāk, jo nokāpšana ir paredzēta pa citu ceļu. Tomēr taka, kuru izvēlamies, kaut kā nejauši uzved mūs virsotnē. Lejup kāpiens izvēršas par īstu pārbaudījumu. Gandrīz visu ceļu ejam pa klinšu bluķiem. Pie auto esam pēc septiņiem vakarā, ceļā pavadījuši vairāk nekā deviņas stundas (10km, augstumu starpība 1100m).

Vēl bildes Vēl bildes Treks

Sestā diena. Gavarnie cirks

Šodien ejam vieglāku maršrutu – uz slaveno Gavarnie cirku (Francijā par cirku sauc stāvas puslokā izvietotas klinšu sienas). Braucam uz Gavarnie ciemu pa serpentīnu. Pa ceļam līst un ir nomācies, bet tuvojoties Gavarnie laiks skaidrojas. Noliekam auto stāvvietā Gavarnie sākumā (tas maksā 4 eiro) un dodamies ceļā gar upīti pa Gavarnie galveno ielu cauri suvenīru veikaliņiem un ielu kafejnīcām. Šoreiz nepaņemam līdzi nūjas (būtu gan noderējušas). Kad izejam cauri ciematam, taka pamazām sāk iet kalnā. Gavarnie cirks ik pa brīdim izlien no mākoņiem. Augstās klinšu sienas ar vairākiem ūdenskritumiem izskatās vareni. Aizejam līdz pat galvenajam ūdenskritumam (ūdenskrituma tuvumā visi ātri kļūstam slapji).

Turpat netālu no ūdenskrituma satiekam tūristu grupu no Latvijas un nedaudz aprunājamies ar grupas vadītāju. Atpakaļceļā izvēlamies doties pa citu maršrutu – slīpi augšā pa kalna nogāzi gar daudz mazāko Pailla cirku.

Atbilstoši plānam braucam vēl apskatīt citu – Trumūzas (Tromouse) cirku. Lai iegūtu tiesības uzbraukt stāvvietā, ir jāškiras no 4 eiro. Tos samaksājuši uzbraucam pa serpentīnu (30 cilpas) pie cirka. To diemžēl redzēt nevar, jo ir bieza migla. Izejam nelielu līkumu, apskatam pieminekli Trumūzas jaunavai.

Vakarā nopērkam Lielo Polku (lielu apaļu maizes klaipu) un dodamies mājās ēst.

Vēl bildes Vēl bildes Treks

Septītā diena. Tailons

Rūpīgi izpētām laika prognozes un nolemjam kāpt 3144m augstajā Tailonā. Ārā ir mākoņains, bet ceram uz to, ka augstāk kalnos būs labāk.

Braucam uz Gavarnie un tad us Tentes pāreju (Col du Tentes) 2208m augstumā. Kā bijām cerējuši, Tentes pārejā spīd saule. Apkārtējie kalni gan ir daļēji mākoņos (Tailons tai skaitā).

Sākumā pa autosatiksmei slēgtu klintsbluķiem aizbirušu šoseju aizejam līdz pārejai uz Spānijas robežas. Tālāk pa taku dodamies uz Sarradets (Refuge des Sarradets) kalnu mītni. No tās nav tālu līdz Breche de Roland (milzīgam robam klinšu sienā – leģenda stāsta, ka to izcirtis bruņinieks Rolands ar savu zobenu, skat. šeit par mūsu iepriekšējo gājienu uz Breche dde Roland). Uz Breche de Roland ir jāiet uz augšu pa sniegu un akmeņiem.

Pēc īsas pauzes dodamies pa taku gar klinšu sienas Spānijas pusi uz Tailonu. Pūš auksts vējš, kurš mūsu takai pāri dzen miglu (mākoni). Pēdējais posms pa kalna muguru augšā uz Tailonu ir diezgan nogurdinošs, tomēr beidzot esam virsotnē. Mākoņi pārsvarā ir zem mums un uz apkārtējiem kalniem paveras lielisks skats. Arī uz Pic du Midi virsotni ar observatoriju kalna galā.

Sameklējam aizvēju lai atpūstos un kaut ko ieēstu. Pēdējā procesā labprāt piedalās daži mazi zīlītes lieluma putniņi un vairākas alpu vārnas (melni putni ar dzelteniem knābjiem un sārtām kājām). Barojam viņus ar ābolu gabaliņiem un fotografējam.

Atpakaļ ejam apmēram pa to pašu ceļu.

Vēl bildes Vēl bildes Treks

Astotā diena. Pic du Midi un observatorija

Šodien kāpjam 2872m augstajā Pic du Midi virsotnē. Laiks Lucā ir mākoņains, bet Pic du Midi sola saulainu. Maršruts sākas Tourmalet pārejā (2115m). Temperatūra ir viens grāds virs nulles, bet tur tiešām spīd saule – mākoņi ir palikuši zem mums.

Pusdeviņos sākam iet pa līkloču kalnu ceļu, kura sākumā mūs sagaida lamu ganāmpulks. Ceļš brīžiem ir saulē, brīžiem – ēnā. Ēnā ir auksti. Toties visapkārt ir skaisti skati – gan uz apkārtējiem kalniem, kuri peld mākoņos, gan uz augšu – uz balto observatoriju Pic du Midi virsotnē.

Pēdējais ceļa posms ir diezgan stāva līkloču taka akmeņainā kalna nogāzē. Par to tiekam virsotnē un uz obervatorijas terases. Pūš auksts vējš, tāpēc pēc skatu izbaudīšanas steidzam aizvējā, kur atpūšamies un nedaudz atjaunojam kalorijas. Pēc tam dodamies lejā. Mākoņi pa to laiku ir jau pakāpušies augstāk – Tourmalet pāreja ir miglā.

Braucam tālāk uz Campan ciemu skatīties lelles – tās ir cilvēka augumā un novietotas gandrīz pie katras mājas. Ir gan ugunsdzēsēji, gan gvards ar lielgabalu. Izstaigājuši Campan braucam uz Aspin pāreju (Col d’Aspin). Netālu no pārejas notiek pūķošanas svētki. Izejam nelielu maršrutu uz tuvumā esošo pauguru, no kura startē vairāki paraplānisti.

Izrādās, ka mēs visas šīs dienas dzīvojam pāris simtus metru uz rietumiem no nulles meridiāna. Netālu esošā pils, toties, atrodas austrumu puslodē.

Vēl bildes Vēl bildes Treks

Devītā diena. Ardiden ezeri

Šodienas plānā ir maršruts uz Ardiden ezeriem. Uz maršruta sākumu braucam pa kalnu ceļu caur Sazos un Grust ciemiem, tad nogriežamies uz šaurāku ceļu, kurš beigu posmā vairāk ir piemērots džipiem. Imants brauc ļoti uzmanīgi un laimīgi tiekam līdz stāvvietai.

Ejam pa stāvu kalnu taku (pa akmeņainām ganībām). Laiks ir mākoņains, brīžiem miglains. Mums piebiedrojas melns šunelis, kurš rāda ceļu. Šunelis pa ceļam paspēj arī paganīt aitas un govis (izskatās, ka ne savas), bet atkal atgriežas pie mums un vada mūs augšā kalnā.

Pamazām uzkāpjam līdz vairākiem ezeriem, beigās arī līdz lielajam Ardiden ezeram. Ir miglains un auksts, sameklējam aizvēju un ieturam launagu. Cienastu dabū arī šunelis.

Lejā dodamies pa to pašu ceļu – brīžam uznāk migla, bet zemāk jau laiks skaidrojas. Mūsu draugu Imants pierunā piebiedroties citai grupai, kura dodas kalnā.

Braucam atpakaļ uz Lucu, pa ceļam apstājamies pie Napoleona tilta un pa taku nokāpjam aizā zem tilta. No apakšas tilta augstums ir vēl iespaidīgāks.

Aizbraucam mājās, paēdam un tad dodamies pastaigā pa Lucu. Ir silts un saulains. Pilsētiņas centrā apskatām 11gs celto templiešu baznīcu, tad pāri tiltam dodamies uz kaimiņu ciemu (Esquieze-Sere) apskatīt kalna galā esošās pilsdrupas. Pirms pils šķērsojam nulles meridiānu. Tad no pils terases skatāmies uz rietumu puslodi 😉

Vēl bildes Vēl bildes Treks

Desmitā diena. Pic de Leviste

Laika prognoze šodienai – lietus, brīžiem skaidrosies. Ņemam līdzi lietus apmetņus un visu citu nepieciešamo lietainam laikam. Mūsu gājiens sākas netālu no slēpošanas stacijas Hautacam. Pēdējos kilometrus braucam miglā pa bedrainu/akmeņainu peļķēm pārklātu ceļu. Maršruts ir ar variantiem – takas beigu posmā var izvēlēties vienu no trim virsotnēm. Sākumā nelīst, bet pēc laiciņa sāk līt un turpina visu ceļu. Taka pamazām kļūst slapjāka, mēs arī. Garastāvokli gan uzlabo krāšņā daba un daži skaisti ezeri.

Pēdējais posms pirms virsotnes ir stāva taka slapjos akmeņos un dubļos. Virsotnē (Pic de Leviste – 2463m) skati ir lieliski (uz mums, jo citu nav). To, kuru virsotni bijām izvēlējušies, noskaidrojām tikai atgriezušies naktsmītnē.Uzņēmuši pāris fotogrāfijas, dodamies atkal lejā.

Pēdējie divi šīsdienas pārbaudījumi – kā noģērbt lietus apmetņus un slapjos zābakus un pēc iespējas sausiem iekļūt automašīnā; un kā daudzās slapjās drēbes izvietot mūsu nelielajā naktsmītnē.

Esam nogājuši 14 km, augstumu starpība – 900m.

Vakarā iesākam otro vīna muciņu.

Vēl bildes Vēl bildes Treks

Vienpadsmitā diena. Malos los Riglos

Iepriekšējā vakarā sameklējām vietu, kur laika prognoze nesola lietu. Riglos ir ciemats Spānijā, līdz tam jābrauc nedaudz vairāk par 200km pāri trim kalnu pārejām. Internetā (http://www.jpdugene.com) atrodam aprakstus vairākiem gājieniem gan pie Riglos, gan arī dažiem citiem ciematiem turpat tuvumā.

Kamēr braucam cauri Pireneju Francijas daļai, gandrīz nepārtraukti līst. Iebraucot pāri Pourtalet pārejai Spānijā, aina strauji mainās. Laiks te ir saulaināks un siltāks.

Riglos ir neliels ciematiņš milzīgu sarkanīgu klinšu stabu pakājē. Skats ir iespaidīgs. Mūsu gājiens sākas ciemata centrā. Ejam starp milzu stabiem kalnā. Taka iet pa loku apkārt dažiem no stabiem, varam tos apskatīt un nofotografēt no visām pusēm. Līdzīgi stabi un klinšu sienas ir visapkārt. Gājiena garums – 5,5 km, augstuma starpība 400m.

Aizbraucam uz ielejas otru malu uz Aguero pilsētiņu. Tā atrodas blakus līdzīgiem klinšu stabiem. Apskatām baznīcu ciemata centrā, izstaigājam centra ieliņas, aizbraucam apskatīt netālu esošo 12gs baznīcu.

Braucam atpakaļ uz Franciju. Pēc saulē un karstumā pavadītas dienas atkal atgriežamies lietainajā, bet zaļajā un dzīvības pilnajā Francijā.

Vēl bildes Vēl bildes Treks

Divpadsmitā diena. Pic de Madamete

Mūsu šodienas gājiens ir uz Madamete virsotni. Līdz gājiena sākuma vietai nav tālu jābrauc – auto noliekam stāvvietā pie La Gaubie tilta 5km aiz Barežas (Bareges). Pa ceļam un arī gājiena sākumā nedaudz līst, bet tad laiks noskaidrojas un pārsvarā spīd saule. Ejam pa ne pārāk stāvu taku cauri ganībām (redzam arī ļoti gaišu govju ganāmpulku un aitas ar melnraibām kājām). Viens pēc otra skatienam atklājas lielāki un mazāki ezeri. Iesākumā uzkāpjam Barežas pārejā (Col de Bareges – 2469m), tad nokāpjam kādus 300m zemāk, tad uzkāpjam Madametes pārejā (Col de Madamete) un Madametes virsotnē (Pic de Madamete – 2657m). No virsotnes var redzēt daudzus ezerus gan kalna mūsu gājiena pusē, gan arī pretējā (Neouvielle nacionālajā parkā). Neouvielle virsotni diemžēl neredzam, to aizsedz mākonis.

Pamazām no ielejām augšup kāpj migla, tomēr virsotnē ir saulains un silts. Dodamies lejup pa citu taku, arī tā iet gar vairākiem ezeriem. Pie viena notiem (baltā ezera – Lac Blanc) ejam pa milzīga aizsprosta augšu.

Esam nogājuši 19km, augstumu starpība 1400m.

Braucam atpakaļ uz Lucu.

Vakarā ēdam Benitas gatavotu gulašzupu. Tā ir tapusi divos katlos un šķīvjos tiek ielieta ar metāla krūzīti (jo zupas karotes naktsmītnes inventārā nav). Nākošajai dienai neko no zupas sataupīt neizdodas 😉

Vēl bildes Vēl bildes Treks

Trīspadsmitā diena. Pic de Gela

Ceļamies sešos, braucam uz Trumūzas cirku (Cirque de Tromouse). Šodien ir cerība, ka tur būs labāks laiks, nekā pirms dažām dienām, kad miglas dēļ tur nekas nebija redzams.

Laiks ir mākoņains, braucot augšā pa serpentīnu tiekam miglā, tomēr mūsu bažas ir veltas. Kad uzbraucam Trumūzas cirka stāvvietā, virs varenās klinšu sienas lec saule. Mākoņi ir palikuši apakšā.

Sākam iet. Kamēr tuvojamies sienai – vairākas reizes nokļūstam tās ēnā un no jauna izbaudām saullēktu 🙂 Izstaigājam gar cirka sienu uz vienu un otru pusi. Tad kāpjam augšā pa ļoti stāvu marmora klinšu nogāzi. Pa to nokļūstam līdz Sedā pārejai (Col de Seda) un tai pāri Trumūzas cirka sienas otrā pusē. Tur pa akmeņainu nogāzi nokāpjam nedaudz zemāk un kāpjam Gelā pārejā (Col de Gela). Virs mums pa akmeņiem aizklidzina bars kalnu kazu – kopā ap 40.

No Gelā pārejas pa stāvu kori uzkāpjam Gela virsotnē (Pic de Gela 2851m). Gela virsotnes un pārejas vienā pusē ir mākoņi, mūsu pusē spīd saule.

Atpūšamies un kāpjam lejā. Gājiens ilgst 9 stundas, esam nogājuši 20km, augstumu starpība 900m.

Vēl bildes Vēl bildes Treks

Četrpadsmitā diena. Pont d’Espagne

Šodien ir vieglais pārgājiens (atsildīšanās 🙂 ) 500m uz augšu gar krāčaino un ūdenskritumiem bagāto Markadū (Marcadou) upīti pie Cauterets pilsētas. Ejam pa platu akmeņainu taku cauri klintsbluķiem pilnam mežam. Sevišķi ātri uz priekšu netiekam, jo ik pa brīdim ir jāapstājas, lai apskatītu un nofotografētu kārtējo ūdenskritumu. Ceļvedī norādītās pusotras stundas vietā augšupceļā pavadām trīs stundas. Maršruta galamērķis ir 1500m augstumā esošais Spānijas tilts (Pont d’Espagne). Milzīgā autostāvvieta blakus tiltam ir pilna ar tūristu automašīnām, kuri ir ieradušies apskatīt tiltu un ūdenskritumus tā tuvumā.

No Spānijas tilta pa to pašu taku dodamies lejā. Ir jauks saulains laiks, uz akmeņiem sildīties ir iznākušas ķirzakas un gliemeži, daži atļauj sevi nofotografēt.

Rajēras (Railliere) stāvvietā apstaigājam suvenīru veikaliņus un šo to arī atrodam.

Šis ir mūsu ceļojuma pēdējais pārgājiens, rīt agri no rīta sākam braukt uz mājām.

Vēl bildes Vēl bildes Treks

Piecpadsmitā un sešpadsmitā diena

Ceļamies pusčetros un nedaudz pēc četriem izbraucam. Maršruts – Lurda, Narbonna, Liona, Milūza, Freiburga, Nirnberga, Kemnica (Chemnitz). Izbraucam no Lucas tumsā, iebraucam Kemnicā tumsā un lietū deviņos vakarā. Esam nobraukuši gandrīz 1800km. Rīt no rīta turpinām ceļu uz Grobiņu (un Salaspili).

Like
Like Love Haha Wow Sad Angry

 Leave a Reply

(required)

(required)