Tarnas grava

 
Montpellier le Vieux

Iepriekšējais brauciens uz Pirenejiem bija lielisks, patiesībā jau tur izdomājām, ka brauksim vēl. Šoreiz izdomājam braukt vasarā pirms sezonas sākuma. Kā noskaidrojām, tad īstā sezona sākas jūnija beigās un turpinās līdz augusta beigām.

Atrodam maršrutu, kurš aiztaupa nakšņošanu Stanstedas lidostā. Turp jābrauc caur Frankfurtes (Hānas) lidostu uz Monpeljē. Atpakaļ kā parasti – caur Londonu. Sagādājam informāciju par kalnu maršrutiem un arī dažas lietas, kuras mums iepriekšējā reizē pietrūka – otru nūju pāri un lietus pončo. Kā galveno mītnes vietu izvēlamies Sr. Lary Soulan ciemu 20km no Spānijas robežas.

Bildes Bildes

Pirmā diena

Ielidojam Monpeljē (Montpellier) trešdien, 2008. gada 11. jūnijā pusdeviņos vakarā, Hercā paņemam Opel Corsa ar 1,2l motoru. Viesnīca Balladin Superior ir tuvu, atrodam bez problēmām. Maksāt vajag avansā 🙁

Otrā diena. Monpeljē haoss, Mijo tilts

Ceļamies sešos. Brokastīs visādi pārsteigumi. Portjē vairākas reizes pārvaicā istabiņas numuru, mēs neprotam atrast galda rīkus. Kad izvēlamies galdiņu un apsēžamies, ar lielu blīkšķi citam galdam uzgāžas pamatīgs griestu apmetuma gabals. Cerībā ka vairāk nekas no griestiem nekritīs, steidzīgi paēdam, savācam mantas un braucam uz Tarnas aizu. Pie Monpeljē nedaudz nomaldamies, bet tomēr tiekam uz pirmo objektu – Mont Aigual. Tas ir apkārtnē augstākais kalns (ap 1500m), virsotnē observatorija. Ir spēcīgs auksts vējš. Pēc siltā laika Monpeljē nepaspējam noreaģēt, attiecīgi nesaģērbjamies un kārtīgi nosalstam.

Tālāk braucam skatīties pazemes upi Bramabiau. Tur tūristus sagaida namiņš, kur var paēst un arī suvenīrus iegādāties. Var iegādāties arī biļetes uz ekskursiju. Ekskursija ir dažas reizes dienā – nākamā ir apmēram pēc stundas, tāpēc izmantojam laiku un paēdam (Eiro17), kā arī nopērkam biļetes uz ekskursiju (Eiro15). Paēduši dodamies apmēram kilometru pa taku uz leju līdz ekskursijas sākuma vietai. Gide iesaka lietus apmetņus un kapuces. Tie tiešām noder, jo no alu griestiem vietām tek ūdens. Mūs ieved alā un izvadā šurpu turpu pa taku, kas uztaisīta gar pašu upi. Iekšā visur ir apgaismojums, tā kā visu var labi redzēt un arī fotografēt. Mums izrāda visādas formas un krāsas grotas, stalaktītus, arī kaut ko, kas it kā ir dinozaura kājas nospiedums. Rāda arī labi redzamu līniju, kur aizvēsturiskos laikos ir bijusi jūras gultne.

Nākamais apskates objekts saucas Monpeljē haoss. Te vienvietus var apskatīt dažādas formas klintis. Dīvainās formas ir izveidojis vējš. Tur ir klintis , kas izskatās kā krokodils, kamielis utml.

Izdomājam vēl apskatīt slaveno Mijo (Millau) tiltu. Uz to ir jābrauc kādi 20 kilometri. Mijo tilts ir augstākais tilts Eiropā. Tas iet pāri Tarnas ielejai netālu no Mijo pilsētas. Tiltam ir septiņi balsti – garākais ir augstāks nekā Eifeļa tornis. Piebraucam pie tilta pamatnes. Pie viena no balstiem ir tūristu informācijas punkts un stāvvieta tūristiem, kuri vēlas apskatīties tiltu no apakšas.

Pēc tam, kad esam pietiekoši ilgi tiltu apbrīnojuši, braucam uz Tarnas aizu. Tarnas aiza ir apmēram 90 km gara, mūsu plānos ir apskatīt no tās apmēram trešo daļu.

Mūsu viesnīca (Les Detroits) atrodas pie Tarnas upes netālu no Malenes ciema. Viesnīca ir uzcelta zemes pleķītī, kurš ir izgrauzts kalnā pie pašas upes. Iekārtojamies viesnīcā. Vakariņas ēdam ārā uz terases.

Trešā diena. Gar Tarnas upi

Piektdiena un vēl trīspadsmitais – kā izrādās, dažreiz tas nostrādā 🙁

Braucam apmēram 5 km līdz Malenes ciemam. Tas atrodas uz šauras zemes strēmeles starp klintīm un Tarnas upi. No šejienes var doties 8km garā braucienā pa upi uz leju ar barku. Barkas ir tādas, kādas tās ir bijušas arī agrāk, kad tās bija vienīgais satiksmes līdzeklis gar Tarnas upi. Ceļu uzbūvēja tikai 20gs sakumā. Braucienam ir jābūt patiesi skaistam, jo no Malenes uz leju ir aizas visšaurākā daļa. Mēs tomēr izdomājām iet kājām. To arī sākam darīt, pārejot Tarnas upei pa tiltu.

Esam izplānojuši maršrutu pirmajai dienai – vieglu un ne vairāk kā dažām stundām. Tomēr iznāk citādi – bezcerīgi nomaldamies, rezultātā nostaigājam kādas 8 stundas. Grūti treniņā, viegli kaujā…

Tomēr maršruta otrā daļa ir skaista. Ejam pa taku gar pašu Tarnas upi – pa kreisi lejā upe, pa labi augšā – klintis. Kad braucām pa otru upes pusi nemaz nelikās, ka šajā pusē varētu būt taka. Bet ir.

Sāpīgs moments ir tad, kad mēs nonākam līdz savai viesnīcai. Tā ir pāri upei kādus 100m no mums. Bet – jāiet vēl kādi 5 km līdz tiltam un mašīnai. Tur nokļūstam ap sešiem pēcpusdienā galīgi nomocījušies.

Tomēr nospriežam, ka vēl ir par agru gulēt iet. Kaut gan sāk līt, braucam uz Point Sublime. Tas ir paugurs Tarnas upes līkumā no kura ir ļoti skaists skats uz Tarnas gravu. Skaisto skatu pilnībā izbaudīt neizdodas, jo lietus nerimst. Tas beidzas tikai tad, kad esam pie viesnīcas – piektdiena, trīspadsmitais…

Vakarā vēl ejam uz viesnīcas restorānu. Ēdam jēra ribas.

Ceturtā diena. Albi, Cordes sur Ciel

Ceļamies septiņos un braucam gar Tarnas upi un Vignes ciematu atkal uz Point Sublime. Pirms Vignes upes krastā stāvā klintī ir uztaisīts betonēts skatu laukums. Kāpnes arī ir un ieejas maksa. Skatu laukums atrodas tieši pretī vietai, kur mēs iepriekšējā dienā bijām atnākuši.

Point Sublime spīd saule, skaists skats uz Tarnu un autobuss ar ekskursantiem.

Tālāk braucam vēlreiz uz Mijo tiltu. Šoreiz plāns ir tam pārbraukt pāri. Tas ir mazliet uztraucoši – tilts ir apmēram 300m augstumā.

Pirms tilta ir milzīga stāvvieta tūristiem, kuri grib tiltu apbrīnot. No stāvvietas pa asfaltētu platu taku kāpjam kopā ar citiem gribētājiem uz pakalnu, no kura var skatīties un fotografēt. Visapkārt sarkani zied magones. Skaisti.

Pēc tam braucam pāri. Uz katru pusi 3 joslas, apakšā 300 metri bezdibenis.

Tālāk mūsu ceļš ved uz Albi, kur esot viena no Eiropā lielākajām ķieģeļu katedrālēm. St. Cecile katedrāle tiešām ir iespaidīga.

Apskatījuši Albi braucam uz Cordes sur Ciel (sur Ciel nozīmē “debesīs”). Tas ir burvīgs ciematiņš kalna galā ar šaurām ieliņām, mākslinieku darbnīcām un citām vecām mājām. Centrālā ieliņa iet stāvus uz augšu. Augšā ir centrālais laukums ar apjumtu tirgus vietu – tur ir ēstuves tūristiem.

No Cordes sur Ciel tālāk braucam uz Pirenejiem, bet tas jau ir cits stāsts.

Like
Like Love Haha Wow Sad Angry

 Leave a Reply

(required)

(required)