Uzbraucam Montafonas ielejas pretējā pusē līdz Bartolomabergas ciema baznīcai (to tumsā izgaismotu var redzēt pa Mansauras logu). Baznīcā soliem atzveltne ir slīpi uz priekšu – ērtāk ir tupēt uz ceļiem, nevis sēdēt.
Pa nakti un no rīta līst, tāpēc paguļam ilgāk, nekā parasti. Tad saģērbjam lietus drēbes un braucam kādus 8km uz Latšau (Latschau). Tur kāpjam pacēlāja vagoniņā (neviens to nepieskata, jākāpj pašiem) un braucam kalnā. Piedzīvojumi sākas uzreiz, jo izkāpjam nevis gala pieturā, bet starpstacijā. Tas nozīmē vismaz par stundu garāku kāpienu, nekā bijām plānojuši. Bet varbūt, ka tā arī labi, jo esam augšā vēlāk un lietus ir paspējis pāriet.
Steina pie Temzas (Staines-upon-Thames) ir mazpilsēta Temzas krastā. No Londonas parasti te var atbraukt ar vilcienu. Mums tik labi neveicās. “Šodien nē” – uzzinājām pēc gandrīz stundu garas rindas izstāvēšanas pie Viktorijas stacijas kases. Pēc nelielas panikas tomēr Steinā nokļuvām – ar četriem autobusiem. Tumsā un lietū. Steinā vietējā sabiedrība aktīvi iesaistījās, lai palīdzētu mums atrast viesnīcu. Piedalījās vairāki autobusu vadītāji un pasažieri, ātrās ēstuves personāls un apmeklētāji, cilvēki diskutēja un izmantoja karšu mobilās lietotnes. Galu galā izrādījās, ka viesnīca atrodas turpat blakus autobusa gala pieturai. Varbūt būtu pieticis vienkārši apskatīties apkārt?
Mūsu viesnīca atrodas Temzas krastā. Ēdam brokastis un pa logu redzam kā Temzā peld zosis, gulbji un laivas ar airētājiem. Spīd saule. Starp mūsu galdiņu un Temzu ir tikai logs un Temzas taka. Pa Temzas taku var aiziet no Temzas iztekas (kur upe brīžiem varot arī pazust) līdz tās ietekai jūrā. Mēs arī vēlamies kādu gabaliņu noiet. Pirmajā dienā kopā ar dēlu Jurģi dodamies gar Temzu uz leju līdz Čertsejai (Chertsey – 12km turp/atpakaļ), bet nākamajā pa Temzas taku dodamies uz augšu – uz Vindzoras pili. 
Jau Steinā šķērsojam tiltu un ejam pa Temzas labo krastu. Upe šeit ir krietni šaurāka nekā Londonas centrā, bet tā ir dziļa jau pie paša krasta un plūst strauji. Drīz atklājam arī iemeslu – slūžas. Tās 15km garajā ceļā uz Vindzoru ir vairākas. Slūžas ir ierīkotas nelielos kanālos, bet pašā Temzā ir tikai aizsprosti.
Temzas taka ir tāda, kādai ir jābūt takai pēc lietus – dubļaina (ēnainākās vietās gan zeme vēl ir sasalusi). Vindzoras pils atklājas mūsu skatam pamazām cauri koku zariem. Tuvojamies tai pa Temzas pretējo krastu, apkārt pilij līdz pat upei ir Vindzoras pils karaliskais parks. Pārejot tiltu nokļūstam Vindzoras pilsētā un tad arī pie pils. Vindzorā Temzas upē ir simtiem gulbju, bet pilī tikt gribētāju rindā ir vēl vairāk galvu. Nolemjam apskatīt pils parku un pašu pilsētas centru. Pēc tam braucam ar vilcienu ciemos pie Jurģa.
Nākamajā dienā Jurģis ved mūs uz Kemdentaunu (Camden Town), kurš ir pazīstams ar saviem tirgiem un veikaliem, kurus īpaši ir iecienījuši jaunieši un cilvēki, kuri meklē neparastas lietas. Te var apskatīt un nopirkt apģērbu, modes preces, grāmatas, mūzikas instrumentus un ierakstus (arī plates). Jaunie mūziķi savus diskus te piedāvā noklausīties un iegādāties turpat uz ielas. Sevišķi interesants likās staļļu tirgus (Stables market).
Pēc Kamdentaunas braucam uz Trafalgara laukumu. Tur ir modē levitācija – cilvēki fotografējas kopā ar dažādiem tēliem, kuri itkā ir pacēlušies virs zemes. Tas ir acu apmāns, protams, bet tūristiem patīk.
Vēl bildes 
Lidojam 16. oktobrī ar rīta reisu uz Cīrihi. Tur ir nedaudz siltāks (15°), nekā Rīgā. Iegūstam melnu VW Up – vienai somai ir vieta bagāžniekā, pārējās sametam salonā aizmugurē. Braucam pa autostrādi līdz Bodenezeram (Bodensee), tur braucam no autostrādes nost un apstājamies ezera krastā pie Roršahas (Rorschach).
Galvenais iemesls, kāpēc šis ceļojums izvērtās tieši tāds, bija Baironā (Vācijā) paredzētā nūjošanas čempionāta atcelšana. Otrs mērķis (paciemoties Mansaurā pie Noras un Jāņa Kinnām) un jau iepirktās lidojumu biļetes likās pietiekami svarīgi iemesli, lai ceļojumu tomēr neatceltu. Meklējām un atradām Beverīnas dabas parku Šveices vidienē un Jeicibergas kalnā skrējienu Šveices dienvidos. Pamazām tapa aptuvens plāns, kurš tika pastāvīgi mainīts. Braucienu uz Lindau salu Vācijā mūsu sarakstā priekšpēdējā dienā iedabūja Jānis un sniegputenis. Ceļojuma laikā bijām četrās valstīs (Šveicē, Austrijā, Lihtenšteinā un Vācijā – Vācijas/Austrijas robežu šķērsojām kājām), braucām pa Furkaštrāsi gandrīz 2,5km augstumā, uzkāpām 3032m augstajā Mazā Furkahorna virsotnē. Baudījām sauli, lietu un sniegu.
Ceļojums sākas 2014. gada 16. oktobrī.