Author: Juris Rats

Svētā Maurīcija ezeram (Estany Saint Maurici) ir jābūt īpašam, kā gan citādi tas būtu iekļuvis nacionālā parka nosaukumā (Aigestortes un Svētā Maurīcija ezera nacionālais parks). Uz ezeru var aizbraukt ar taksometru no Espotas  (Espot – apmēram 40km no Baro), kas ir viens no nacionālā parka administratīvajiem centriem (8km pa kalnu ceļu ir jābrauc gandrīz pusstundu). Var, protams, iet, arī ar kājām, bet pārmaiņas pēc izdomājam braukt ar taksometru. Espotas centrā pieturā stāv vairāki džipi, bet braukt vēl nevaram, jo ir vajadzīgi vismaz četri pasažieri. Par laimi ierodas vēl viens pāris un mēs dodamies ceļā.

Ceļojuma priekšpēdējā dienā bijām plānojuši maršrutu vienai dienai, bet laiks ir tik saulains un kalni tik skaisti, ka izdomājam nebraukt vakarā 80km atpakaļ uz viesnīcu, bet mēģināt palikt pa nakti kalnu mājā un kāpt no otras puses kalnā, kur jau bijām pirms diviem gadiem.

Braucam uz Kūru (Chur) atpakaļ pa to pašu ceļu pāri divām pārejām. Plāns ir diezgan aptuvens – uzbraukt Furkas pārejā un tad mazliet pastaigāt pa kalniem. Sameklēju mobilajā kartē 3026m augsto Furkahorn virsotni – izskatās pavisam netālu. Arī kāpt nevajag nemaz tik daudz, jo pāreja ir gandrīz 2500m augstumā. Toties neko nezinām par kāpiena sarežģītību, tāpēc skatīsimies uz vietas – iesim, cik tālu varēsim.