Seūtas pilsētai ir divas daļas – austrumos (uz pussalas galu) ir bagātākā, bet rietumos (uz Marokas pusi) – nabadzīgākā daļa. Rietumu daļā ir rajoni, kur tūristiem neiesaka tumsā apkārt vazāties. Mēs ejam pa dienu un gar jūru. Iznākot no pilsētas dodamies pa ceļu augšā kalnā uz Marokas pusi. Vienā no pauguriem ir saglabājies kara laika nocietinājums. Tuvu robežai XIX gadsimta torņi, vismaz kādi pieci, bijām pie četriem. Atpakaļ nākam gar robežu. Te ir uzbūvēta kārtīga siena – 6m augsti metāla stieņi, dzeloņstieples, regulāri sargtorņi utt. Neskatoties uz to Seūtā regulāri cenšas iekļūt nelegāli viesi. Jādomā, ka Eiropas līderi, kuri sākotnēji rauca degunu par sētas būvēšanu uz robežas ar Baltkrieviju, zināja par sienām Seūtā un citur Āfrikā.
Gājiena beigu daļā lietus pastiprinās. Ostā nokļūstam jau diezgan izlijuši.
Ar kuģīti dodamies atpakaļ uz Eiropu (Alhesirasu), tad pa autostrādi gar jūru uz mūsu naktsmītni pie lidostas Malagā. Rīt lidojam uz mājām.