Mūsu mērķis ir piedalīšanās pirmajās 30km nūjošanas sacensībās, kuras 2013. g. 16. martā EcoTrail ietvaros notiek Parīzē. Piedalījāmies EcoTrail arī iepriekšējā gadā, bet tad bija 30km pārgājiens bez laika kontroles.
Bildes
Pirmā diena. Parīze sniegā
Nekad līdz šim nebijām lidojuši virs baltas Francijas. Visur sniegs. Lidostā ceļu līdz skrejceļam tīra 6 blakus braucoši sniega tīrītāji. Vilcienu uz Parīzi gaidām stundu – laika apstākļu dēļ satiksme kavējas. Mašīnas (un motocikli) ir apsnigušas ar biezu sniega kārtu (tas gan ir sīkums salīdzinot ar to, kas notiek, piemēram, Normandijā).
Mūsu viesnīca atrodas 15 minūšu gājiena attālumā no Eifeļa torņa. Nolikuši mantas braucam uz Latīņu kvartālu. Apciemojam veco kemperi (vairāki sporta veikali ar nosaukumu “Au vieux Campeur”), pastaigājam un paēdam vienā no itāļu ēstuvēm. Nedaudz nosaluši dodamies uz savu viesnīcu.
[nggallery id=60]
Otrā diena. Medona
Izlemjam aizbraukt un apskatīties, kur sāksies sestdienas sacensību maršruts. No rīta nekas neliecina, ka būs saulaina un jauka (lai arī auksta) diena. Nekas neliecina arī, ka pastaiga ilgs vairāk nekā četras stundas. Bet tā notiek 🙂
Braucam ar vilcienu no Marsa laukuma pieturas (tas ir blakus Eifeļa tornim). Vilciens pieturā stāv gandrīz stundu (kaut kādas problēmas ar elektrību), bet tā ir vienīgā mūsu šodienas aizķeršanās. Drīz jau kāpjam laukā pieturā Meudon-val-Fleury un dodamies pa ielu kalnā Medonas pilsētā iekšā (uzraksti Ville Meudon jeb Medonas pilsēta liecina, ka Medona kādreiz ir bijusi patstāvīga pilsēta, nevis Parīzes daļa).
Uzkāpuši kalnā nokļūstam pie Medonas observatorijas. Te sākas liels parks un arī Avenue de Chateau (jeb pils avēnija), no kurienes sāksies mūsu sestdienas trase. No avēnijas ir lielisks skats pāri Sēnai uz Parīzes centrālo daļu. Ejam pa Avenue de Chateau uz leju gar skaistām lielām privātmājām (villām). Vienā no tām savulaik ir dzīvojis Rihards Vāgners un sarakstījis šeit savu Klīstošo Holandieti.
Tālāk dodamies cauri skaistam piesnigušam parkam uz leju uz Sēnas krastu un pa to dodamies uz centra pusi. Pa ceļam izstaigājam St. Germain salas parku (arī šeit ies trase) un tālāk gar Sēnu uz Ile aux Cignes (gulbju sala) un Eifeļa torni. Pastaigu pabeidzam ar pusdienām itāļu picērijā Grenella bulvārī netālu no Sēnas.
[nggallery id=61]
Vēl bildes
Trešā diena. Belleville
Dodamies saņemt dalībnieku numurus. Blakus Eifeļa tornim (tāpat kā pagājušajā gadā) ir uzcelta milzīga telts – tur jau ir pilns ar cilvēkiem. Telts ārpusē uz piepūšamām sienām ir lapas ar dalībnieku sarakstiem (kopā uz visām distancēm ir pieteikušies ap 10 tūkstoši dalībnieku – mūsu distancē to ir apmēram 200).
Mums izsniedz aploksni (numurs, vilciena biļete uz starta vietu, aproce u.c.) un vēl šādas tādas dāvaniņas. Apskatāmies arī, ko piedāvā daudzajos teltī izvietotajos stendos. Kādā no tiem uz galda garā virtnē ir izliktas visdažādāko krāsu auklas sporta apaviem (elastīgas ar mezgliem ik pēc pāris centimetriem – lai neslīd). Izskatās tā, ka ir grūti paiet garām 🙂
Ir arī citu līdzīgu pasākumu stendi (Morbianas, Venēcijas u.c.). Visi aicina piedalīties – žēl, ka visu nevar iespēt.
Aiznesam visu iegūto uz viesnīcu un tad dodamies ar metro uz Parīzes otro augstāko pakalnu – Belleville. Kādā interneta lapā bija rakstīts, ka tas ir Monmartras nelaimīgais brālis, jo to, atšķirībā no Monmartra, tūristi nelaužas apmeklēt. Tomēr arī Bellevillā ir ko redzēt – šeit ir dzimusi Edīte Piafa, arī Moriss Ševaljē savu karjeru ir sācis Bellevillā.
Uzkāpjam pa Rue Belleville līdz 72. numuram (šeit ir dzimusi Edīte Piafa) un tad dodamies uz Bellevillas parku. Parks atrodas pakalna nogāzē un ir izveidots daudzās terasēs. No augšējās terases ir lielisks skats uz Parīzi, to arī pienācīgi izbaudām. Atpakaļ uz viesnīcu dodamies pa citu maršrutu – metro otro līniju uz Šarla de Golla laukumu un tad ar jau ierasto sesto līniju pāri Sēnai un pa estakādi virs Grenella bulvāra līdz mūsu Dupleix pieturai.
[nggallery id=62]
Vēl bildes
Ceturtā diena. EcoTrail 2013
Braucam uz Medonu ar vilcienu. Tur jau mūs gaida speciālie pasākuma busi un aizved uz starta vietu. Esam vieni no pirmajiem, bet visu laiku piebrauc jauni busi un drīz viss ir pilns ar skrējējiem un nūjotājiem. Skrējēju ir vairāk nekā divi tūkstoši, nūjotāji – gandrīz 200.
Skrējējus trasē laiž vairākās grupās. Kad pēdējie skrējēji ir startējuši, varam sākt arī mēs. Trase jau no paša sākuma iet kalnā. Avenue de Chateau slīpums nav liels, bet avēnija ir gara. Pēc tam sākas dubļi (taku ir jau izbradājuši skrējēji). Atsperties īsti nevar un slīd. Vēlāk sākas īstās izpriecas. Pēc kāda pagrieziena ieraugu, ka taka iet kalnā. Kāpums jau cienījamāks, bet itkā nekas īpašs. Toties tas ir pamatīgi garš un augšā tikt ir sasodīti grūti. Kā vēlāk izrādās, tas nav tāds vienīgais.
Pēc kādām pāris stundām pa dubļiem un pauguriem nokļūstam pie Sēnas un tālāk ejam pa samērā līdzenu trasi.
Ilze distanci beidz kā pirmā dāmu konkurencē (ar lielisku rezultātu 3:57.58 – vidējais ātrums paugurainā un dubļainā 32km distancē 8,10km/h!!). Mans rezultāts 4:06.17 ir 18ais.
[nggallery id=63]
Vēl bildes 
Piektā diena. Villette parks. Zinātnes un tehnikas pilsēta
Braucam ar metro uz vienu no Parīzes lielākajiem parkiem (Parc de la Villette), kurā atrodas Eiropas lielākais zinātnes muzejs ( Cité des Sciences et de l’Industrie), trīs lielas koncertzāles un Parīzes konservatorija. Parkā ir arī divie lieli kanāli un daudz visa kā cilvēku atpūtai (arī aktīvai). Blakus milzīgajam zinātnes muzejam atrodas Geode – milzīga metāla lode ar iMax kinozāli. Lai lodi no iekšpuses, noskatāmies stereo filmu par aizvēsturiskiem briesmoņiem (sevišķi jaukas izjūtas radīja milzīgs zaurs ar garu kaklu, kurš šņakstināja savus žokļus, šķiet, turpat pie sejas).
Turpat blakus Geodei ir pamatīga izmēra zemūdene, kuru neapmeklējām laika trūkuma dēļ. Toties izstaigājām kādu daļu no milzīgā parka.
[nggallery id=64]
Vēl bildes
Sestā diena. Sitroena parks
Andrē Sitroena parks (parc André Citroen) aizņem 14 hektārus Sēnas krastā (šeit kādreiz bija Citroen automobiļu rūpnīca) kādas pusstundas gājiena attālumā no Eifeļa torņa. Dodamies uz to ar kājām no savas viesnīcas. Lai gan laiks joprojām ir auksts, parkā jau ir sācies pavasaris. Izstaigājam parku un apskatam arī blakus tam esošo milzīgo Žorža Pompidū slimnīcu. Vasaras sezonā tiek piedāvāta iespēja no Citroen parka pacelties virs Parīzes gaisa balonā (martā balona vieta diemžēl ir tukša).
Izstaigājuši parku dodamies vēl uz Gulbju salu (Ille aux Cignes) un atrodam tās vienā galā zem tilta veselu virkni interesantu trenažieru. Viens no viņiem ir īpaši negants – pēc nokāpšanas kaut kur ir nozudusi līdzsvara izjūta.
[nggallery id=65]
Vēl bildes