Šorīt sākām kustēt mazliet agrāk. Braucām uz Col de Pause, pēdējie km bez asfalta. Nolēmām iet uz Monto virsotni (Pic de Montaud) pa Francijas pusi, pa Francijas – Spānijas robežu pakāpelēt. Tad atpakaļ pa Spānijas pusi līdz Port d’ Aula un nokāpt uz Col de Pause. Turpceļš pēc treka, atpakaļ mazliet pēc izjūtas. No rīta satikām milzu aitu baru, kuru laikam dzina mazliet zemāk. Vīri komandē, sunīši strādā. Kazām laikam bija “sava Republika”, vismaz ar aitām kopā viņas pārvietoties negribēja.
