Saule kaut kā negribēja lēkt.
Ejam gar Bouillouse ezeru un tad mēģinām atrast vietu, kur ir jākāpj uz Peric virsotni (2810m). Saprotam, ka 1. atrastā taciņa nebūs mums gluži kāpjama, atrodam nākošo, kura iet vispirms uz Peric pāreju, tad uz virsotni. Vējš ir kļuvis krietni stiprāks un dīvaini gaudo. Aizvējā mums nesanāk, bet no kalna nost arī gluži nepūš. Dažās brāzmas jau ir nepatīkamas.
No pārejas ir diezgan stāvs un birstošs kāpiens, vietām jāizlīdzas ar visām četrām. Lēnām augšā tiekam. Arī šim kalnam ir 2 virsotnes, starp kurām ir sakrauta no vēja aizsargājoša akmeņu sētiņa. Lai arī ir mazliet dūmakains, skati ir skaisti, gan uz tuvākiem un tālākiem ezeriem, gan Pic Carlit, gan Arjēžu.
Atpakaļ ejam gar Estany de la Llosa un Bouillouse ezeru. Iznāca 22+ km ar 1350m augstuma starpību.