Congost de Mont-rebei mums ieteica mūsu burvīgie viesnīcas saimnieki – Silvija un Marks. Tā ir gleznaina Noguera Ribagorzas upes aiza uz Katalonijas un Aragonas robežas (congost kataloniski nozīmē aiza). Vienīgais ceļš cauri aizai ir mūļu taka, no kuras liela daļa ir izgrebta klintī. Aizas sienas paceļas vairāk nekā 500m augstumā, šaurākajās vietās aizas platums ir ap 20 metri.Piebraukšana aizai ir pa bedrainu kalnu ceļu – pa to nokļūstam plašā stāvvietā Noguera Ribagorza krastā. No stāvvietas uz aizu iet plata taka. Upē ir spilgti zaļš ūdens un nereāli bālgani koki – tas acīmredzot ir tālāk uz dienvidiem esošā aizsprosta darbs – koki ir appludināti.
Pēc kāda km sākas troses un klints sienā izdobta taka. Ik pa brīdim takas (un aizas) malā ir soli, šis maršruts noteikti ir tūristu iecienīts. Dienas gaitā satiekam kādas 3-4 kompānijas (5. oktobrī, pirmdienā), nav grūti iedomāties, kas te notiek sezonas laikā.
Drīz nokļūstam pie iekaramā tilta, pa to tiekam pāri Noguera Ribagorzas pietekai, tālāk vēl kādu km taka ir izgrauzta klintī. Pēc tam aiza kļūst platāka, nokļūstam uz parastas kalnu takas, kura iet gar aizas sienu augšup/lejup līdz mūs aizved pie otra iekaramā tilta, pa kuru nokļūstam aizas otrā pusē. Tur pa slīpā akmens sienā izveidotu taku uzrāpjamies apmēram 100m un tad pa vertikālā sienā ierīkotām līkloču koka kāpnēm klints otrā pusē tiekam lejā nelielā zemes strēlē starp aizas sienu un Noguera Ribagorzas upi.
Taka iet tālāk, bet mums šai dienai pietiek. Pagaršojam zemeņu koka (arbutus) augļus, atpūšamies un samazinām līdzi nestās pārtikas krājumus. Tad pa to pašu ceļu dodamies atpakaļ.