Pēcpusdienā sola lietu, tāpēc ceļamies pusstundu agrāk. Agrāk toties nozīmē aukstāk un maršruts mums šodien tāds augstāks – sāksim iet pie Agnel pārejas ap 2700 m augstumā. Pirmo reizi Keirā iemēģināsim iet ar garajām biksēm.
Augstuma starpība līdz virsotnei ir ap 450 m, maršruts ir grāmatiņā raksturots kā viegls. No apakšas gan tā neizskatās – līdz pārejai birstošu akmeņu nogāze. Bet taka ir samērā lēzena un bez lieliem pārsteigumiem.
Laiks ir ļoti mainīgs. Pūš auksts vējš, bet brīžos, kad parādās saule, tā karsē vēl diezgan vasarīgi. Kamēr kāpjam 2880 m augstajā Chamoussiere pārejā (Col de Chamoussiere), pa apkārtējām virsotnēm staigā mākoņi. Mums līdz pārejai saule nespīd un ir diezgan auksti.
Kāpjot no pārejas uz Karamantran virsotni jau ir saulaināks. Augšā atrodam divas virsotnes un apgūstam tās abas. Virsotnes ik pa brīdim ietin mākoņi, bet starplaikos varam baudīt kalnu skatus. Kramantrana virsotnē (Pic de Caramantran – 3027 m) patveramies no vēja no akmeņiem veidotā iedobītē un mazliet atpūšamies. Sasveicināmies franciski ar pāri, kuri uzkāpuši pēc mums (izrādās, ka tie ir angļi 🙂 ).
Kamēr ejam lejā, laiks kļūst arvien labāks. Laikam šoreiz neuzminējām ar pusstundu agrāk celšanos.
Izdomājam aizbraukt pāri Agnel pārejai uz pirmo itāļu ciemu un iedzert kafiju. Ceļš Itālijas pusē ir šaurāks, stāvāks un līkumotāks, nekā Francijas pusē. Uz itāļu ciemu jānobrauc gandrīz km zemāk – pāreja ir 2744 m augsta, Čianale (Chianale) ir 1800 m virs jūras līmeņa. Ciemats mazs, mājas vecas (vai restaurētas kā vecas), tiltiņš pāri upītei, abās pusēs tiltam pa baznīcai. Ieejam padzert kafiju un tiekam pie garšīga ēdiena, piparmētru sīrupa un kapučīno ar krējumu. Ēdam divu karabīneru pavadībā, kuri runā ar saimnieku un aizejot novēl mums labu apetīti.
Atpakaļceļā braucam uzmanīgi, jo ceļmalās darbojas daudz murkšķu. Cits turpat ceļa malā kaut ko skrubina, cits mūk malā, cits mūk pāri šosejai. Nezin kāpēc šodien tāda aktivitāte.
Vakarā atvadāmies no Abrī – staigājam pa ieliņām, kur esam un kur vēl neesam bijuši.
