Braucam uz Pirenejiem. Pa ceļam kādā no pilsētiņām ceļa remonta dēļ esam spiesti novirzīties no maršruta un šī iemesla dēļ nokļūstam pakalna galā pie pils. Pili jau bijām ievērojuši, bet izlēmām laika trūkuma dēļ to neapskatīt. Liktenis ceļa remonta izskatā tomēr lēma citādi 🙂
Apskatījuši pili braucam tālāk uz Kakuetas aizu Pirenejos. Tā ir vairākus kilometrus gara ļoti šaura aiza ar stāvā klints sienā iestiprinātiem koka laipu celiņiem, ar ūdenskritumiem, iekārtiem gājēju tiltiņiem, ar sūnām apaugušiem dīvaina izskata kokiem un citām atrakcijām. Aizas galā ir neliela grota, te rodas pa aizu tekošā nelielā kalnu upīte.
Pēc aizas apskates braucam uz Leskunu meklēt savu Pireneju naktsmītni. Braucam pa ļoti šauriem un līkumotiem kalnu ceļiem apmēram 30 km. Kā mums e-pastā paskaidroja naktsmītnes īpašnieki – mums it jāapstājas ciematā pie otrās mājas ceļa labajā pusē un jāmeklē Pasē kungs. Viņu pazīstot visi ciema iedzīvotāji, tāpēc problēmām nevajadzētu būt. Ja nu vienīgi – viņš prot tikai franciski. Par laimi Ilze franciski saprot 🙂
Dzīvē viss patiešām izrādās ļoti vienkārši. Apstājamies pie otrās mājas ceļa labajā pusē. Uz pastkastes ir rakstīts vajadzīgais uzvārds. Durvis ir pavērtas, uz mūsu saucienu atsaucas un pie mums iznāk simpātisks francūzis labākajos gados. Viņš parāda, kur mums ir jābrauc (mūsu naktsmītne izrādās pavisam tuvu Pasē kunga mājai) un pats ierodas visu izrādīt un izstāstīt. Mūsu apartamenti izskatās tieši tik lieliski, kā to jau redzējām internetā. Mums divas nedēļas piederēs pirmais stāvs trīs stāvu mājā ciema malā. Tur ir trīs guļamistabas, virtuve ar visu nepieciešamo, viesistaba, vannas istaba un terase. Mums piederēs arī lielisks skats uz apkārtējiem kalniem, neliels pagalms ar mauriņu un visu nepieciešamo grilēšanai. Vienīgais trūkums (varbūt tas nemaz nav trūkums?) – internets ir tikai saimnieka mājā. Varam to izmantot, kad nepieciešams.