Arī brokastis ir sātīgas un garšīgas. Pie galda neviens ilgi nekavējas, sakrāmē mugursomas un prom ir. Mēs dosimies uz Montardo virsotni.
Tas nav tālu no Restanca kalnu mājas. Nav arī augstu jākāpj – pāris stundu laikā esam augšā (tā ir kalnu māju priekšrocība – būt tuvu virsotnēm). Laiks joprojām ir jauks un skati no virsotnes arī.
No Montardo virsotnes tālāk pa taku starp vairākiem ezeriem ejam uz Ventosa kalnu māju. Pa ceļam satiekam savu galda biedru no Tulūzas. Viņš nav paņēmis līdzi karti, kā rezultātā, jau gandrīz aizgājis līdz Ventosai, griezies atpakaļ. Francūzis palūdz atļauju nofotografēt mūsu karti – viņš izdomā šodien nokļūt Kolomeras kalnu mājā, tas nav mums pa ceļam. Novēlam viens otram veiksmi.
Ventosa kalnu mājā ierodamies ap trijiem – tas ir četras stundas pirms vakariņām. Piesakāmies uz guļvietām – mums tiek 63.-66. vieta 66vietīgā istabā (tā ir šajā mītnē vienīgā). Saimniece mums arī izstāsta, ko varam paspēt vēl līdz vakariņām apskatīt. Tas ir pāris stundu garš maršruts uz trim ezeriem, no kuriem pēdējais esot īpaši skaists. Atstājam 3 mugursomas kalnu mītnē un dodamies skatīties ezerus. Jāpiekrīt saimniecei – maršruts un ezeri ir skaisti.
Vakariņās mums šoreiz iedala veselu galdu. Ēdamo pasniedz lielos traukos. Vispirms ejam pēc milzīgas zupas bļodas – spāņu tradicionālā ar maizi un ķiplokiem. Kad zupa ir izēsta (tas notiek zibenīgi), aiznesam bļodu atpakaļ un pretī iegūstam nākamo ēdienu. Drīz vien ar vakariņām esam tikuši galā. Arī ar karafīti sarkanvīna.
Pēc vakariņām apspriežam rītdienas gājienu un tad ejam uz savām guļvietām. Par laimi cilvēku ir samērā maz (kādi 20 varbūt), tāpēc nakts mūzika ir paciešamos apmēros. Daži solisti gan izceļas.