Author: Juris Rats

Šodien apskatām Islandes ziemeļu piekrasti. Sākumā bijām plānojuši braukt pa taisno pa iekšzemi. Tomēr klausām mūsu Selfosas saimnieka Deivida padomam un braucam ar līkumu gar okeānu. Arī šodien ir saulains, tikai pašā vakarā sīks lietutiņš.

Rīta pusē vienu pēc otras apskatām trīs burvīgas piekrastes pilsētiņas – Dalviku, Olafsfjorduru un Siglufjorduru. Dalvika ir viena no vietām, no kurienes var braukt okeānā skatīties vaļus. Šoreiz to izlaižam, jo līdz nākamajai naktsmītnei ir diezgan tālu (vairāk nekā 300km).

Šodienas plānu pilnībā izmainījām, sekojot mūsu Selfosas naktsmītnes saimnieka Deivida padomam. Mivatna ezera vietā braucam skatīties Dettifosa ūdenskritumu un Asbirgi kanjonu. Laiks joprojām ir saulains 🙂

Laiks joprojām ir saulains. No Djupivoguras līdz mūsu šodienas galamērķim Egilstadirai ir apmēram 250km, nedaudz mazāk, nekā mūsu vakardienas brauciens. Sākumā braucam gar okeānu uz 18km attālumā esošo Sveinsstekksfosa ūdenskritumu Berufjorsura fjorda krastā. Ūdenskritumu var redzēt jau no šosejas. Gar upi rāpjoties uz augšu atrodam vēl dažus mazākus ūdenskritumiņus.

Apbraucam Berufjorsura fjordu un turpinam gar okeāna krastu braukt uz Breiddalsviku. Breiddalsvikas pilsēta atrodas līča krastā, steidzīgie var ietaupīt laiku, dodoties pāri līcim pa tiltu. Izvēlamies tomēr braukt līcim apkārt pa grants ceļu. Fjorda galā pļavā vientulīga stāv skaista balta baznīca.

Skaftafela nacionālais parks atrodas netālu no jūras Eiropas lielākā ledāja Vatnajokula dienvidrietumu stūrī. Ledājs ir tepat blakus, bet mēs ejam kalnā apskatīt Svartifosa ūdenskritumu, ūdens te krīt no bazalta kolonu veidotas sienas.

Atgriežamies no Svartifosa tūristu informācijas centrā un ejam uz otru pusi pa taku, kas ved uz vienu no ledāja mēlēm (jeb pirkstiem, kā tos sauc islandieši). Jāiet apmēram 2 km un tuvojoties ledājam kļūst aukstāks. Līdz pašam ledājam tikt nevar, jo tā priekšā ir neliels ezeriņš. Tomēr ledājs izskatās milzīgs un skaists arī pāri tam.

Uz Seljalandsfosu (foss islandiešu valodā nozīmē ūdenskritums) braucam pa milzīgu līdzenumu, kas beidzas ar stāvu klinšu sienu. No klintīm gāžas lejā ūdens straume – Seljalandsfoss. Ūdenskritumu var apskatīt no visām pusēm, arī palīst apakšā.

Pietiekoši izmirkuši Seljalandsfosā dodamies gar klints sienu uz ziemeļu pusi. Pēc puskilometra gājiena tur atrodam mazāku bet arī skaistu ūdenskritumu – Gljufrabui.