Easy hiking trails

No rīta nedaudz skumja atvadīšanās no Noras, Jāņa un Mansauras. Tad, sekojot Noras un Jāņa ieteikumam, braucam uz Sentgalēnu (St. Gallen). Pa ceļam Ilze ierauga netālu no autostrādes Rankvailas (Rankweil) katoļu baziliku. Interesanto ēku ansambli paugura virsotnē pamanījām jau iepriekšējā dienā braucot ar vilcienu. Nolemjam apskatīt tuvāk.

Kādreiz šeit atradās Monfortas (Montfort) grāfu pils, bet no tās līdz mūsdienām nekas nav saglabājies. Toties baznīca 1470. gadā tika atjaunota, nocietināta un paplašināta. Vēlāk bazilikai tika pievienota Loreto kapella un trīsstāvu pastorāts. Bazilika atrodas Lībfrauenbergas (Jaunavas Marijas kalns) pakalnā.

Uzkāpjam pie tās pa līkloču taciņu. Bazilikas pagalmā ir rosība – izskatās pēc kāzām. Mācītājs uz kāpnēm fotografē kāziniekus. Arī es tur tieku iesaistīts – mācītājs arī būs kopbildē. Uzmanīgi, lai netraucētu pasākumu, apskatām baznīcu no iekšpuses, uzkāpjam pa kāpnēm un apstaigājam to arī no ārpuses.

Pēc neilga brauciena pa autostrādi esam jau Sentgalēnā, tur noliekam auto pazemes stāvvietā pie pašas vecpilsētas. Nora un Jānis nemaz nav pārspīlējuši – vecpilsēta ir ļoti skaista. Ieejam katedrālē un ejam nelielā pastaigā turpat pa vecpilsētas gājēju ieliņām. Tad izdomājam paskatīties uz vecpilsētu no augšas un pa kāpnēm un ieliņām ilgi kāpjam Bernegvaldes (Berneggwald) paugurā uz dienvidiem no vecpilsētas.

Uzkāpjam līdz paugura virsotnei un tur pēkšņi nokļūstam pie zaļas pļaviņas, kur ganās govis un ir lielisks skats uz Sentgalēnas centru.

No Sentgalēnas braucam uz Cīrihes lidostu un lidojam mājās.

Rīts sākas ar ledus kārtas tīrīšanu no auto stikliem.

Atbilstoši Jāņa sagatavotajam plānam braucam ar auto uz Fandanas (Vandans) dzelzceļa staciju un tālāk ar vilcienu uz Lindau salu Bodenezera Vācijas daļā. Tur sniega nav, spīd saule, bet ir diezgan auksti.

Lindau salas lielāko daļu aizņem tipiska vācu vecpilsēta ar veikalu pilnām gājēju ieliņām, senām mājām, apgleznotu rātsnamu, luterāņu un katoļu baznīcu. Uzkāpjam bākā, ieejam beķerejā, kura darbojas kopš 15. gs un apēdam garšīgas smalkmaizītes. Izstaigājam vecpilsētas ieliņas un gar salas austrumu krastu pa tiltu nokļūstam uz cietzemes.

Pa to laiku ir kļuvis nedaudz siltāks. Ejam gar Bodenezera krastu atpakaļ uz Bregenzu Austrijā. Attālums ir apmēram 12km. Pa ceļam uz Austrijas robežu ejam pa nūjotāju taku – salikti ceļa rādītāji ar nūjotāja ikonu un taku numuriem. Nokļūstam arī nūjotāju parkā, kur izlikti plakāti ar pareizas nūjošanas tehnikas bildēm un paskaidrojumiem. Pa nūjotāju taku Nr. 10 aizejam līdz Austrijas robežai, pārejam to pa pa tiltu pāri nelielai Bodenezerā ietekošai upītei. Tur viss ir pienācīgi iekārtots – Vācijas pusē uzraksts “Bavārija”, Austrijas – “Foralberga”, bet tilta vidū uzraksts “valsts robeža”.

Austrijas pusē turpinam iet gar Bodenezeru uz Bregenzu. Pirms Bregenzas mūs panāk dirižablis un pāri galvām aizlido uz Austrijas un Šveices kalniem. Vēlāk Nora izstāsta, ka dirižablis lido no Frīdrihshāfenas dirižabļu muzeja (nez, vai lidojums ietilpst muzeja biļetes cenā?).

Bregenzā apskatām ezera teātri, kur katru vasaru tiek uzbūvētas un rādītas operas izrādes. Skatītāju vietas ir krastā, bet izrādes dekorācijas tiek būvētas ezerā kādus 50-100m no krasta uz betona salas. Šobrīd uz salas nekā nav, bet fotogrāfijas rāda grandiozus veidojumus dažādām iepriekšējo gadu izrādēm. Nākamvasar rādīs Tosku.
Braucam ar vilcienu uz Bludenzu un tālāk ar otru uz Fandanu. Mansaurā esam ap astoņiem vakarā pilnīgā tumsā. Jānis mūs sagaida un aicina uz Noras ceptām pankūkām. Garšīgas pankūkas ar ievārījumu un medu. Pāri nepalika 🙂

Apkārt ir balta ziema. Ejam kalnā pa Noras un Jāņa ieteikto maršrutu turpat no Mansauras.

Pa slapjajā sniegā auto iebrauktajām pēdām nokļūstam pie Mansauras kapellas. Tā ir ieguvusi savu vārdu no blakus esošās Mansauras pļavas. Mansauras viesu mājas pirmais īpašnieks nosaukumu paņēma laikā, kad vecā Mansauras kapella bija iznīkusi, bet jaunā vēl nebija uzbūvēta. Kapella ir maziņa – pietiek vietas diviem cilvēkiem.
Koki ir piesniguši un vairākās vietās sakrituši pāri ceļam. Neliels džips mums pabrauc garām un pēc brīža atpakaļgaitā brauc atpakaļ – priekšā ceļš nav izbraucams.

Augstāk ejot sniegs pamazām kļūst biezāks. Drīz auto iebrauktās pēdas beidzas un mēs brienam pa sniegu līdz ceļiem. Visapkārt ir skaista balta ziema, bet pēc tam, kad kādu stundu esam briduši, nokļūstam līdz vietai, kur tālāk ir jāiet pa kalnu taku. Taka sniegā ir pilnīgi pazudusi, nākas iet pa savām pēdām atpakaļ.

Lejā kāpjot atrodam to pašu džipu iestigušu uz stāvā piesnigušā ceļa. Braucējs cītīgi rok sniegu, bet laukā tiek tikai ar manu palīdzību. Atgriezušies Mansaurā labprāt izmantojam žāvētavas pakalpojumus.

Atkal Tusis. Šoreiz ejam gar Hinterreinas otru krastu uz augšu uz Hohenrätien pili. Pili var redzēt no stāvvietas – ja skatās uz augšu, jo pils atrodas turpat blakus stāva kalna galā.

No Kūras (Chur) braucam apmēram 25km uz dienvidiem uz Tusi (Thusis). Noliekam auto stāvvietā Tuša dienvidos pirms paša aizas sākuma, ko kalnos ir izgrauzusi Hinterreinas upe. Šeit sākas ceļš Via Spluga pāri kalniem uz Itāliju, mēs šodien iesim nelielu daļu no 4 dienu maršruta.