Laiks ir nomācies, kalnos mākoņi. Pirmais maršruts mums nepatīk, jo atbraucot stāvvietā redzam, ka kalni ir miglā tīti. Griežam riņķī un pāri divām pārejām (Port de Lers un Col d’Agne) un cauri miglai braucam uz Aulus les Bains ciemu blakus ielejā.
Auto noliekam pieturā ceļa līkumā pie Aulus les Bains. Ejam pa kalnu ceļu uz Ars ūdenskritumu (Cascade d’Ars). Vēlāk ceļš pārtop akmeņainā takā. Turpat netālu takas malā pastaigājas mednis.
Tālāk pa meža taku dodamies apskatīt Guzē (Guzet) ezeru. Ezers ir no visām pusēm meža ieskauts un uzreiz neatrodam vietu, kur pie tā nokāpt. Atrastā taka ir stāva un slidena, bet tomēr pie ezera tiekam. Ezers ir tiešām burvīgs – pavisam citāds, nekā citi ezeri, kuri Pirenejos parasti sadzīvo ar pļavām, akmeņiem un klintīm. Šeit stāvot pie ezera visapkārt redzam tikai skaistu mežu.
Ļoti ilgi ejam lejā. Beigu posmā ejam cauri sen pamestam (sūnām apaugušam) ciemam pa ļoti garu ar akmeņiem (arī sūnām apaugušiem) izliktu šauru eju. Eja atrodas netālu no Fulē upītes (Riviere de Fouilett).
Aulus les Bains bibliotēkā (to šeit sauc par mediotēku) tiekam pie interneta un 15 minūšu laikā par 50 centiem esam tikuši pie iekāpšanas kartēm lidojumam uz mājām. Pat par drukāšanu nav jāmaksā.
Braucot atpakaļ iekļūstam govju barā, kuras svarīgi nāk pretī pa kalnu ceļu. Neizskatās, ka viņas mūs īpaši respektētu. Pilnīgi pretēji – lielie, asie, taisnie, uz sāniem vērstie ragi iedveš respektu un bijību mums.
Savā naktsmītnē ciema mērijā atgriežamies labā garastāvoklī un ar noliektu atpakaļskata spogulīti.
