Pirmo gājienu izvēlamies ne pārāk grūtu – 650m augstuma starpību uz Lakruā pāreju. No rīta ir vēss, bet spoži spīd saule un nekur nemana nevienu mākoni. Būs karsti.
Gājiens sākas pie Montes ciema ap 1700m augstumā. Monte ir pavisam netālu no Abrī (Abries) – kādus 5km gar Guilu uz augšu. Pārejam pa tiltiņu Guilu un pa taku gar upi dodamies tālāk uz augšu līdz nākamajam ciemam – Ešalpai (l’Echalp).
Tur šķērsojam Guilu vēlreiz un gar Ešalpas baznīcu pa vidēji stāvu taku cauri lapegļu mežam dodamies uz augšu. Ap 2,2km augstumā mežs beidzas un drīz esam uz Francijas/Itālijas robežas Lakruā pārejā.
Sekojot ieteikumam maršruta aprakstā ejam vēl gabalu uz priekšu iekšā Itālijā. Labajā pusē pamazām skatienam atklājas augstas kalnu virsotnes – arī šī reģiona augstākais kalns Monviso (Mont Viso). Ilgi gan tas neturpinās, jo atnāk itāļu migla Nebia un kalnu vairs nav (vai varbūt nemaz Nebija?).
Atgriežamies pārejā un dodamies gar robežu pa kalna Itālijas pusi uz dienvidiem. Pēc nogurdinoša (pirmajai dienai) kāpiena uzrāpjamies 2675m augstajā Prarusēna virsotnē (pic Praroussin).
Atpakaļ līdz Lakruā pārejai ejam pa to pašu taku, tālāk pa taisno uz Montu. Gala rezultātā plāns par vieglo pirmās dienas pārgājienu nedaudz izgāžas 🙂 Augstumu starpība ap 1100m.