Tajā pašā Iseo ezerā ir Monte Isola sala. Stāsta, ka tā ir lielākā saldūdens ezera sala Eiropā (nepārbaudījām). Sala izskatās kā ezerā iemests milzu akmens. Visapkārt salai ir ceļš (vienā pusē ezers, otrā klints), dažas ielas iet arī kalnā augšā salā iekšā. Galvenie transportlīdzekļi te ir mopēdi, motocikli un sabiedriskais transports (autobusiņi). Augstākajā salas punktā ir Keriolas dievmātes svētnīca (Sanctuario della Madonna della Ceriola), kuru gatavojamies apskatīt.
Uz salu braucam ar kuģīti no Sulzano pilsētas. Pēc 10 minūšu gara brauciena izkāpjam no kuģīša un dodamies gar krastu rietumu virzienā. Ir lietains un vējains. Labi, ka mums ir pončo un lietus bikses. Ejam gar krastu uz rietumiem, pēc tam uz ziemeļiem, tad griežamies iekšā salā un ejam uz augšu uz svētnīcu. Sākumā pa ceļu, bet pēdējo posmu pa slapjumā slīdošām akmens plāksnēm izliktu taku. Pati svētnīca tiešām ir kalna galā, tai apkārt ar mūra žogu apjozts pagalms. Sajūta tāda nereāla, jo ezeru redzēt nevar – tikai mākoņus, no kurām vietām lien ārā kalnu gali.
Apskatījuši svētnīcu dodamies pa salas vidieni uz ziemeļu galu, bet no turienes gar austrumu krastu, gar palielu laivu būvētavu, atpakaļ uz kuģīša piestātni. Pie piestātnes ir vairākstāvu motociklu stāvvieta, auto stāvvieta šeit nav vajadzīga.