Braucam gandrīz līdz Bielsas tunelim. Mašīnu noliekam pāris kilometrus pirms tā aiz pēdējā pretlavīnas pārsega. Nevaram atrast takas sākumu – nav nekādas zīmes. Tad atrodam pēc kartes, kur takai ir jāsākas – novelkam zābakus un brienam pāri ļoti aukstai kalnu upei. Otrā pusē taku pēc brīža arī atrodam.
Ejam pa priežu mežu stāvus uz augšu. Pēc tam gar kalnu upīti tiekam līdz ezeram Lac de Cachet. Tur uzvelkam vakar pirktās getras un pa sniegu rāpjamies uz virsotni Pic de Cuneille. Sniegā pazaudējam taku, bet augšā tomēr tiekam.
Lejā ejam nedaudz pa citu ceļu. Atkal redzam un dzirdam murkšķus. Dzirdot viņu svilpienus mēs sākumā domājām, ka skaņu rada putni. Zemāk taka ir pilna ar lielām skudrām. Visa pārgājiena laikā satiekam tikai 2 cilvēkus – pašā gājiena sākumā.
Braucam mājās – vakariņās gatavojam ravioli un salātus. Pēc vakariņām ejam staigāt pa St. Lary Soulan. Vienā veikaliņā Ilze stāsta pārdevējai, kur ir Latvija.