No rīta Vernet les Bains lielveikalā iepērkam pārtiku kā arī par 6,75 eiro (Ls 4,80) pieclitru kannu sarkanvīna. Aizvedam to visu uz mājām un tad atkal caur to pašu Vernet les Bains dodamies uz netālo Kasteilas (Casteil) ciemu. No turienes sākas taka uz Kanigū svētā Miķeļa abatiju. Kāpjam pa stāvu betonētu taku (to izmanto arī džipi). Ir karsti un man iet grūti. Tomēr uzkāpjam līdz abatijai. Nolemjam kāpt vēl tālāk, lai paskatītos uz Abatiju no augšas. Pēc divu stundu kāpiena pa stāvu meža taku nonākam līdz vietai, kas saucas Cirerola. Uzkāpjam uz liela akmens nogāzes malā un varam tālu lejā redzēt Abatiju. Atpūtušies kāpjam lejā, tad pa citu taku (rakstīts, ka staigāt bīstami) aizejam uz zemāku skatu punktu, nu kurienes apskatam Abatiju tuvplānā. Redzētais mūs iedvesmo ekskursijai. Gide ir mūķene – stāsta ļoti izteiksmīgi un aizrautīgi. Diemžēl saprot tikai Ilze, jo stāsta franciski. Abatijā it ļoti interesantas kolonas – rotātas ar mūkiem lielām ausīm, ar dzīvniekiem, kuri ar ķepām aizklājuši muti. Baznīca ir divos stāvos, zemas griestu velves balstās uz kolonām. Kolonas ir oriģinālās, pārējais restaurēts. Abatijai šogad ir 1000 gadu jubileja.
Pamazām velkas mākoņi. Lejā uz Kasteilu ejam ātri, pēdējo gabalu līdz auto skrienam, jo sāk līt. Paspējam aizskriet līdz mašīnai, bet tad sāk gāzt – lietus, tad krusa lieliem graudiem. Skaisti (ja jumts ir virs galvas).
Vakarā apskatām mūsu otru māju un iepazīstamies ar kaķeni, kura ir iekārtojusies uz mājas kāpnēm.