Šodien dienaskārtībā ir Snafelsnes pussala. Kartē tā izskatās pēc snuķa (ar baltu ledāju pumpu galā), kurš iestiepjas okeānā Islandes rietumos. Savukārt Snafelsnes kopā ar Vestfjordu pussalu drīzāk izskatās pēc dzīvnieka galvas ar atvērtu rīkli. Vestfjordi ir galva bet Snafelsnes pussala – apakšžoklis. Sākumā braucam pāri dzīvnieka kaklam, kurš Vestfjordus savieno ar pārējo Islandi.
Snafelsne mūs sagaida ar saulainu laiku. Vēlāk dažbrīd nenozīmīgi uzlīst, bet kopumā laiks ir lielisks.
Pirmā apskates vieta Snafelsnē ir Stikisholmura (Stykkisholmur) pussalas ziemeļu pusē pie Breidafjorsura līča. Tā ir neliela pilsētiņa (nedaudz vairāk par 1000 iedzīvotājiem) ar vecām skaistām mājām.
Te ir arī osta, kur piedāvā kuģīšu ekskursijas pa līci. Izvēlamies kuģīti, kurš piedāvājas mūs aizvest ciemos pie atlantijas tuklīšiem (puffins). Ekskursija ir viens no jaukākajiem piedzīvojumiem Islandē. Kuģītis, kurā lielākā daļa pasažieru ir tūristi no Dienvidaustrumu Āzijas, brauc pa maršrutu gar daudzām nelielām saliņām.
Saliņas ir dažādu putnu iemīļota apmešanās vieta, bet atlantijas tuklīši ir vienkārši lieliski. Te mēs viņus redzam tuvāk un vairāk, nekā pirmajā reizē. Uz salas tuklīši tup pie savām alām un diskutē. Tuklīšu pāris alu rok un ligzdu iekārto kopīgi. Perē uz maiņām. Jaunā paaudze pirmos piecus gadus pavada okeānā un pēc tam atgriežas perēšanas vietā turpināt dzimtu.
Atceļā mums ir paredzēta jūras radību zveja. Kuģīša apkalpe iemet jūrā trali un pēc tam to izvelk pilnu ar dažādiem gliemežveidīgajiem un citādiem mošķiem. Traļa saturu izber uz galdam līdzīgas mēbeles un kuģa apkalpe, piedaloties lietpratējiem no publikas, metas pie darba. Gliemeži tiek ar ātrām un precīzām kustībām izgriezti no vākiem un tūdaļ atrod ēdājus. Dažs ēd tāpat, cits ar šādu vai tādu mērcīti. Jāatzīst, ka ir tiešām garšīgi.
No Stikkisholmuras braucam tālāk uz rietumiem uz Olafsviku – Eiropas vistālāk uz rietumiem esošo pilsētu (šeit tāpat kā Stikisholmurā dzīvo nedaudz virs 1000 iedzīvotājiem). 17-18. gadsimtā Olafsvika bija viens no Islandes galvenajiem tirdzniecības centriem. No šejienes tirdzniecības kuģi devās uz Dāniju.
No Olafsvikas braucam tālāk gar okeānu apkārt Snafelsjokula ledājam. Pussalas galā apstājamies uz brīdi apskatīties Holaholara krāteri, un tālāk braucam uz Djupalonsanduru (Djupalonssandur) – melno pludmali ar dažādiem mistiskas formas klinšu veidojumiem okeāna krastā. Vējš nav stiprs, bet viļņi ir tik lieli kā pie mums normālas vētras laikā.
No Djupalonsanduras dodamies 130km garā ceļā vispirms uz austrumiem gar Snafelsnes pussalas dienvidu krastu un pēc tam uz dienvidiem uz naktsmītni Borgarnes pilsētā.