Pēcpusdienā sola lietu, tāpēc ceļamies pusstundu agrāk. Agrāk toties nozīmē aukstāk un maršruts mums šodien tāds augstāks – sāksim iet pie Agnel pārejas ap 2700 m augstumā. Pirmo reizi Keirā iemēģināsim iet ar garajām biksēm.
Augstuma starpība līdz virsotnei ir ap 450 m, maršruts ir grāmatiņā raksturots kā viegls. No apakšas gan tā neizskatās – līdz pārejai birstošu akmeņu nogāze. Bet taka ir samērā lēzena un bez lieliem pārsteigumiem.
No rīta viesnīcā aši paēdam brokastis, atstājam smagākās mantas un ar pārējām dodamies uz ostu. Tur esam nepilnu stundu pirms kuģa atiešanas laika. Pēc īsa brīža pasažierus sāk laist uz kuģa (uz mūsējo ir jāiet cauri citam kuģim). Tikko esam apsēdušies, kuģis sāk braukt – 40 minūtes pirms laika. Izrādās – tas nav mūsējais, tomēr iet uz pareizo salu – tātad būsim tur nedaudz pirms plānotā laika.
Sola 18-20 grādus un vējiņu. Ideāls laiks 28km distancei 🙂
Ierodamies finiša vietā Vannes ostā pēc desmitiem un kopā ar bariņu citu nūjotāju gaidām autobusu uz starta vietu Aradonā. Tiekam iekša pirmajā busā – tas aizved mūs līdz autostāvvietai Aradonas nomalē (ieprieksējā gadā mūs aizveda līdz centram). No turienes garā strīpā visi dodamies uz startu. Tur kā parasti – uzrunas, iesildīšanās (šoreiz atraktīva melnādaina repera vadībā).
Divpadsmitos tiek dots starts un visi enerģiski dodas trasē. Neskatoties uz to, ka šaurajās ieliņās vietas nav daudz, visi izturas daudzmaz pieklājīgi.
Desmitos tiek atvērts pasākuma ciemats. Ierodamies tur ap pusvienpadsmitiem. Dabūjam savus numurus un dalībnieku pakas (arī šogad tur ir cepumu kārbas, šoreiz tās ir noformētas speciāli nūjošanai).
Cilvēku ir daudz, lai viņus apkalpotu visur darbojas brīvprātīgie. Daudzi ir cienījama vecuma cilvēki, visi strādā ar prieku un atmosfēra ir sirsnīga.
